Zviedru ķīmiķis Alfrēds Nobels 1867. gadā izgudroja tiem laikiem jaudīgāko sprāgstvielu – dinamītu. Viņa firmas darbojās vairāk nekā 20 valstīs, viņš pieteica vairāk nekā 350 patentus, tas viņu padarīja par vienu no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē, bet, tā kā dinamītu plaši izmantoja ne tikai celtniecībā, bet arī bumbās un lādiņos, arī deva iesauku „Nāves tirgonis".
1888. gadā mira viens no Alfrēda septiņiem brāļiem, un kāda franču avīze kļūdas pēc publicēja Alfrēdam sagatavoto nekrologu „Nāves tirgonis ir miris". Negribēdams palikt cilvēku atmiņā šādā statusā, Nobels 1895. gadā uzrakstīja testamentu, novēlot 94% savu bagātību (apmēram 250 milj. USD) tiem, kuri kalpojuši cilvēcei. Prēmiju viņš noteica piešķirt cilvēkiem, „kuri ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā" piecās jomās (kopš 1969. gada – arī ekonomikā). Prēmijas piešķir: fizikā, ķīmijā, ekonomikā – Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija; medicīnā – Karolinsku institūts; literatūrā – Zviedrijas Akadēmija, Miera prēmiju – Norvēģijas parlamenta izveidotā Nobela komiteja. Komitejas saņem pieteikumus no visas pasaules un līdz oktobrim izvēlas līdz trim laureātiem katrā nozarē, kurus paziņo oktobrī. Prēmijas pasniegšana tradicionāli notiek 10. decembrī, A. Nobela miršanas dienā. Prēmijas fizikā, ķīmijā, ekonomikā, medicīnā un ekonomikā svinīgā pasākumā Stokholmas koncerthallē pasniedz Zviedrijas karalis. Norvēģijā prēmijas pasniegšana notiek Oslo rātsnamā, to, klātesot Norvēģijas karaliskajai ģimenei, pasniedz Nobela komitejas priekšsēdētājs. Laureāts saņem diplomu, zelta medaļu ar A. Nobela attēlu un naudas prēmiju – senāk Zviedrijas karalis laureātam pasniedza čeku, tagad laureāti bieži prēmiju ziedo citiem mērķiem vai organizācijām un norāda, kam prēmija jāpārskaita. Nobela prēmijas medaļa izgatavota no 18 karātu zaļā zelta, kas pārklāts ar 24 karātu zeltu, tās diametrs ir 66 mm, svars un biezums mainās atkarībā no zelta cenas (vidēji tā ir 175 g smaga un 2,4-5,2 mm bieza). Naudas izteiksmē prēmija katrai nozarei ir 10 milj. zviedru kronu (apmēram 961,500 eiro). Stokholmā prēmijas laureāti ar ģimenēm, prēmijas piešķīrušo institūciju pārstāvji, iepriekšējo gadu laureāti, kā arī 250 ar lozēšanas palīdzību izvēlēti studenti tiek ielūgti uz svinīgo banketu 1287 viesu plašajā greznajā Stokholmas Valsts halles Zilajā zālē. 1979. gadā Māte Terēze, Miera prēmijas laureāte, atteicās no greznās un dārgās godināšanas ceremonijas, lūdzot izmaksāt viņas daļu par dzīrēm (ap 7000 USD) skaidrā naudā, par to sarīkojot Ziemassvētku banketu 2000 bezpajumtnieku. Arī pašu prēmiju viņa ziedoja saviem aprūpējamajiem.
16.11.2022.