Lauku saimnieki, lauku uzņēmēji, iedzīvotāji, kuriem interesē ārstniecības augi, to ievākšanas laiks un izmantošana, 9. novembrī pulcējās lauku mājās "Celmiņi". Te sadarbībā ar māju īpašnieci, farmaceiti Valentīnu Dāboliņu LLKC Madonas nodaļa rīkoja informatīvo semināru.
Mārcienas pagasta "Celmiņos" gandrīz 30 interesentu viesmīlīgi uzņēma un savās zināšanās par kokiem, ārstniecības augiem un to izmantošanu dalījās māju saimniece Valentīna Dāboliņa.
Valentīna Dāboliņa no Madonas 46 gadus nostrādājusi par farmaceiti, tagad savu enerģiju velta ne tikai lauku māju labiekārtošanai, dārza iekopšanai, bet arī savam vaļaspriekam. "Celmiņi" ir iekļauti Madonas novada tūrisma maršrutos kā apskates saimniecība, un ekskursija dabā, arī ieskats ārstniecības augu pasaulē ar videodemonstrējumu parasti visiem patīk.
Arī šajā vasaras sezonā Valentīna Dāboliņa daudzām grupām ir stāstījusi par kokiem, kas aug lauku māju tuvumā, par veselību stiprinošiem ārstniecības augiem, augu atpazīšanu, rīkojusi tēju degustāciju un pamudinājusi arī pašus izvēlēties savas dabas zālītes, ko varam sameklēt pļavā, mežā, tīrumā, purvā un arī iestādīt savā dārzā. LLKC Madonas biroja rīkotais pasākums notika aktīvās sezonas noslēgumā, tāpēc tā formāts bija atbilstošs novembrim, kas todien iepriecināja ar sauli.
"Celmiņu" saimnieces piemājas dārzā ir puķu stādījumi augu parādīšanai, kur pa vidu ziemcietēm aug arī monarda, pūķgalve, vairākas jasmīnu šķirnes, ap 10 šķirņu piparmētru, kliņģerītes un citi ārstniecības augi.
Tuvākajā apkārtnē ir ļoti daudz pelašķu un rasaskrēsliņu, kas tiek savākti.
Valentīna Dāboliņa par savējiem uzskata ap 50 dažādu ārstniecības augu, par kuru pielietošanu ir pilnībā pārliecināta. No tik bagātīgā augu klāsta nevāc tos, par kuriem informācija ir pretrunīga, kā arī augus, kuri ir samērā indīgi.
– Ja mājās gatavoju augus tējai, un tējas pie manis var arī iegādāties, izjūtu un uzņemos lielu atbildību, – uzsvēra farmaceite. Viņa gatavo tējas imunitātei, locītavām, gremošanas sistēmai, asinsritei, organisma attīrīšanai, sievietes veselībai u. c., kur uz paciņas var izlasīt augu sastāvu, kas to veicina. Ja kādam ir individuālas vēlmes, tās tiek rūpīgi saskaņotas.
Semināra lektore piebilda, ka interese par fitoterapiju ir saistīta ar dzīvesveidu, jo patīk būt mežā, laukos, dabā, kur novērtē visu dabisko. Būtībā Dievs taču visu dabā ir radījis, lai mēs būtu veseli.
Uz jautājumu, kā pilnveidotas zināšanas par dabas augiem veselībai, Valentīna atbildēja: – Daba man ir tuva jau kopš bērnības. Nāku no Latgales, esmu uzaugusi mājās meža vidū (līdz tuvākajai kaimiņu mājai bija jāiet pusotra kilometra), jo tēvs strādāja par mežsargu. Mammai bija bites, vēlāk viņa arī kolhozā bija biškope ar 100 saimēm. Arī siltumnīca tolaik skaitījās liela inovācija, kur gurķus un tomātus apputeksnēja mammas bites. Skatījos, kā bites lidoja arī uz ziediem, un ļoti patika visas puķes. Apkārtējos mežos ļoti droši jutāmies, un arī tagad dalos ar stāstiem par dažādiem kokiem. Piemēram, par eglēm, kas tagad aug pie "Celmiņiem" un mani ļoti uzmundrina. Kad mācījos pamatskolā, Labvāržu muižas īpašnieks bija liels dabas draugs, kas, braucot no Eiropas, atveda jaunus kokus. Tur pirmoreiz dabā redzēju īves, dzeloņaino ērkšķuplūmi u. c. Strādājot aptiekā, izmantoju katru iespēju braukt uz kursiem par ārstniecības augiem, arī ārpus Latvijas robežām. Kad jau bija privātā aptieka, varēju izvēlēties tās darba virzienus, un blakus medicīnai nāca klāt arī daba, homeopātija, fitoterapija. Tā kā man bija farmaceita zināšanas, cilvēkiem vienmēr uzsvēru, ka prioritāte ir ārsta receptei, bet profilaksei palīgā ļoti daudz var nākt dabas līdzekļi. Kad iegādājos savu lauku īpašumu, kur lielākā daļa ir mežs, purvs, pastiprināti sāku vākt informāciju par dabas ārstniecību, dziedniecību. Kā farmaceits izvērtēju visu, ko izlasu, jo, lietojot internetu, bieži vien ziņas ir pretrunīgas. Arī pašai mājās ir plaša bibliotēka par ārstniecības augiem, ko, beidzoties aktīvajai vasaras sezonai, pārlasu, domāju, izvērtēju, bet laiks no pavasara līdz rudenim paiet dabā. Kad jau esmu aizgājusi no darbiem aptiekā, varu daudz laika veltīt saviem kokiem, pastaigām pa dabu, dažreiz arī uzņemot viesus, interesentu grupas un padaloties ar savām zināšanām par dabu, kokiem, augiem un to izmantošanu veselībai. Man savas lauku mājas ir ļoti mīļas, tāpēc jau pie ieejas visiem stāstu par saviem kokiem, kāpēc pagalmā aug ozols, kādu enerģiju dod lazdas. Parasti stāstījumā kaut ko paņemu no vēstures, kaut ko no jokiem.
Kā sacīja Valentīna, ja pie lauku mājām aug koki, tad tējām izmanto ļoti daudz drogu – kļavu ziedus, liepziedus, bērza lapas, bērza pumpurus, priežu pumpurus, lazdu lapas, mizas, pīlādžogas.
Arī šoreiz Valentīnas Dāboliņas stāsts par veselību stiprinošiem ārstniecības augiem bija bagātīgs gan ar piemēriem, gan ieteikumiem, gan deva jaunas atklāsmes, piemēram, par sieviešu zāli uzskatīto raudeni, kāpēc to neiesaka dzert vīriešiem, par alkšņu lapu tēju, kam, iespējams, piemīt arī pretradiācijas iedarbība, bet alkšņu čiekuriņi noder pret vēdera problēmām. Izrādās, jālasa arī melleņu lapas, jo tās der vielmaiņai, bet organisma dabiskais tīrītājs ir tīruma kosa, kam lielākā aktivitāte ir augustā.
Jautāta, kāda ir mīļākā tēja, Valentīna pārsteidza: – Vērmele – patīk tās smarža, rūgtums. Kā tikai vīruss nāk virsū, arī mana vecmāmiņa agrāk ieteica padzert vērmeļu tēju, tikai nepārdozējot. Tā spēcina gremošanu, uzlabo apetīti, arī attīra gan emocionālā, gan fiziskajā līmenī, ietilpst arī pretparazītu tēju sastāvā. Es tai pievienoju arī nedaudz safrāna. Manās tējās noteikti ietilpst arī vībotne, kas ir spēcīgs augs līdzās vērmelei, vaivariņam, strutenei, ugunspuķei. Vībotnei piemīt vairāk pretsāpju un nervus nomierinošas īpašības, šo tēju ieteic dzert pie veģetatīvās distonijas, nemiera, slikta miega. Klāt var pielikt vīgriezi, piparmētru. No pļavu ziediem vērtīga ir asinszāle, pelašķi, sarkanais āboliņš un citi.
Kad vaicāju Ritai Dzenovskai no Varakļānu pagasta par seminārā gūto, viņa sacīja: – Pazīstu daudzus ārstniecības augus, arī dažus savācu tējai, un vērmeles pie mājām aug kā nezāle. Būs jāsāk tās vairāk cienīt.
Savukārt Anna Šķēle atzina: – Vairāk uzzināju par jasmīnu un lazdu izmantošanu.
Savukārt Jeļenai Grudulei vislabāk patika tas, ka seminārs notiek lauku mājās, ka var satikties klātienē, nevis zoom tiešsaistē, kā arī stāstījums par kokiem; par sev labvēlīgo koku laikam uzskata ķirsi, to pie mājām daudz sastādīts.
11.11.2022.