Šonedēļ, noslēdzot darbu 13. Saeimā, deputāti veica grozījumus Ceļu satiksmes likumā, lai Krimināllikumā noteiktu kriminālatbildību par transporta vadīšanu, pārsniedzot 1,5 promiles, kā arī lēma veikt grozījumus EP vēlēšanu likumā. Galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023. gada 1. janvāra. Tā ir laba ziņa darba ņēmējiem, bet uzņēmējiem būs lielāka alga jānodrošina.
Saskaņā ar publiskotajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauta gandrīz ceturtā daļa valsts iedzīvotāju (439 tūkstoši), un tas ir vairāk nekā 2019. gadā. Pērngad veiktās aptaujas liecina, ka 23,4% valsts iedzīvotāju ienākumi bijuši zem nabadzības riska sliekšņa. 2020. gadā šis slieksnis sasniedza 472 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībā, bet divu pieaugušo un divu bērnu (līdz 14 gadu vecumam) mājsaimniecībā nabadzības riska slieksnis – 991 eiro mēnesī.
14. Saeimas deputāti klātienē pirmo reizi sanāks uz parlamenta sēdi 1. novembrī.
Drīzāk vēlamies uzzināt, kas vadīs nozaru ministrijas, vai būs arī jaunas sejas. Izskan minējumi par konkrētiem darbiem, bet iespējamais amatu sadalījums tikai iezīmējas, nopietnākās diskusijas vēl priekšā. "Jaunajai Vienotībai" kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, būtu loģiski, ka Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā saglabā Krišjānis Kariņš (JV), arī ārlietu ministra pienākumus, iespējams, turpinās pildīt Edgars Rinkēvičs (JV). Taču vēl ir jāpaciešas, līdz uzzināsim, kuras personas ieņems ministru amatus.
Vairākuma koalīciju 14. Saeimā gatavojas veidot "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA).
Jau naktī uz svētdienu pulksteņa rādītāji būs jāpagriež stundu atpakaļ. Rīts par stundu šķietami kļūs garāks, bet vakars – agrāks un aizvien tumšāks. Mierinājumam noder skaidrojums, ka dabas cikls rudenī liek mums pieņemt rimtāku dzīvesveidu. Kad 2018. gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pulksteņa pārregulēšanas kārtību, notika ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauja, kurā lielākā daļa pauda viedokli, ka pulksteņa grozīšana jāatceļ. Latvijas valdība tad lēma, ka pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet pastāvīgi uz vasaras laiku. Taču šobrīd ir citas prioritātes, svarīgāka ir ekonomika, energoresuru pieejamība un tālāka to sadārdzināšanās apturēšana.
28.10.2022.