Par mūsdienu cirka "tēvu" uzskata bijušo kavalērijas seržantu Filipu Estliju, kas pēc dienesta armijā pievērsās izklaides jomai.
Sākotnēji viņš nolēma demonstrēt jātnieku akrobātu trikus – šāda veida priekšnesumi jau bija guvuši panākumus Eiropā. 1768. g. janvārī viņš Londonā, netālu no Vestminsteras tilta, atvēra jāšanas skolu, kur rītos pasniedza jāšanas stundas, bet vakaros demonstrēja trikus. Arēna, kurā viņš uzstājās, bija apaļa, tādu jau agrāk bija izmantojuši jātnieki akrobāti – ja būtu jāuzstājas, zirgu virzot taisnā līnijā, liela daļa publikas neredzētu visu priekšnesumu, turklāt pārvietošanās pa apli pietiekamā ātrumā jātniekiem ļāva izmantot centrbēdzes spēku, noturoties zirga mugurā, piemēram, stāvus. Šāda veida arēnu dēvēja par apli, angliski – circle, latīniski – circus. Pārbaudot dažādus arēnas diametrus, Estlijs palika pie 42 pēdām (13 m) – mazākais izmērs, kurā zirgam ir ērti auļot, tas ir arī mūsdienu cirka arēnas standarts. Ap 1770. g. viņa akrobāta slava jau tālu pārsniedza panākumus kā jāšanas skolotājam. Viņš nolēma izrādes repertuāru paplašināt un starplaikos starp jāšanas trikiem uzaicināja uzstāties akrobātus, virves dejotājus un žonglierus, kā arī tēlu, kas teātros bija pazīstams jau vairāk nekā 100 gadu, – klaunu. Džons Bils Rikets nodibināja pirmo cirku ASV, vēlāk arī Kanādā. Sākumā cirka priekšnesumus rādīja tam paredzētās īpašās ēkās, kādas saradās vai visās lielākajās Eiropas pilsētās. Drīz cirki parādījās arī Amerikas kontinentā, bet tur tikai dažas pilsētas bija tik lielas, lai varētu izdzīvot cirks, kas katru vakaru izrādes demonstrēja vienā un tajā pašā vietā.
ASV, apgūstot rietumu teritorijas, veidojās jaunas apdzīvotas vietas, un cirkiem, meklējot skatītājus, bija ātri un bez lieliem apgrūtinājumiem jāpārvietojas no vienas vietas uz citu. 1825. g.
Džošua Purdijs Brauns kļuva par pirmo cirka īpašnieku, kas stacionāru koka ēku nomainīja ar milzīgu telti. Viņš arī iedomājās ierastos priekšnesumus papildināt ar dzīvnieku izrādīšanu. Mūsdienās dresētu un citu dzīvnieku izrādīšana, kas vienmēr nozīmē nežēlību pret tiem, ir noliegta. 1897. g. nodibinājās iespaidīga ceļojoša cirka trupa "Barnum&BaileyGreatestShowOnEarth", kas apceļoja visu Eiropu un iedibināja mūsdienu cirka standartu. Rīgā pirmās ceļojošās trupas tirgus laukumā uzstājās jau XVIII gs. 70. gados, bet pirmo cirka ēku uzcēla 1864. g. pretim Vērmanes parkam. Kad vēlāk šajā vietā uzcēla valdības ēku, humoristiskais žurnāls "Svari" ironizēja, ka vietai saglabājusies spēcīga aura. 1888. g. 29. decembrī Rīgā ar grandiozu izrādi 2000 skatītāju klātbūtnē atklāja arhitekta Jāņa Baumaņa projektēto jaunā cirka ēku (Merķeļa ielā). Ēku būvējot, tās konstrukcijā izmantoja novatoriskas metodes (šobrīd tā ir viena no vecākajiem stacionāriem cirkiem Eiropā).
EGILS JUCEVIČS
21.10.2022.