Oktobrī Madonas Valsts ģimnāzijā viesojās Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģents Uldis Kokars.
Mācību iestādes jauktā kora diriģents Oskars Jeske bija ielūdzis savu kolēģi uz Madonu, lai viņš jauniešiem pastāstītu par Dziesmu svētkiem un brāļiem Imantu un Gido Kokariem.
Pagājušā gadsimta kordiriģentu spēka paaudzē, kurai piederīgas tādas izcilības kā Haralds Mednis, Daumants Gailis, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Dziesmu svētku virsdiriģenta tribīne Mežaparka Lielajā estrādē pavērās tikai izredzētajiem. Šai plejādei pieder arī harismātiskie kordiriģenti, dvīņubrāļi Imants un Gido Kokari. Vairāk nekā piecdesmit gadu brāļu Kokaru galvenais darbības lauks bija kormūzikas attīstība un kordziedātāju un kordiriģentu audzināšana. Abi ir spilgtākās latviešu koru kustības leģendas, kurām pagājušā gada augustā apritēja 100 gadu jubileja, bet kopā – 200.
Viesojoties ģimnāzijā, Uldis Kokars vispirms iepazīstināja ar sevi un to, kāds viņam sakars ar Vidzemi. Vai Imanta Kokara dēls mācīsies mūzikas skolā, par to, protams, nav bijušas šaubas, un Uldis sākotnēji apguvis vijoļspēli, pēc tam pārgājis uz diriģentiem. Tagad viņš ir diriģēšanas pedagogs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu un pats arī profesionāls diriģents. Tā kā viņam vienmēr patikusi daba, Uldis Kokars dzīvo gan Rīgā, gan Lejasciemā, no kurienes šovasar ar laivu pa Tirzu, vēlāk Gauju nobraucis 350 kilometru.
– Kā diriģents esmu atbildīgs par dziedošajiem cilvēkiem Alūksnes, Gulbenes un Balvu novadā, – savu darbošanos Vidzemes pusē iezīmēja runātājs.
Lūgts jauniešiem pastāstīt par brāļiem Kokariem, viesis teica: – Pēc Otrā pasaules kara gan tēvs, gan mans onkulis iesaistījās Latvijas koru kustībā un sāka radīt pilnīgi jaunu toņa veidošanas skaņu, ko vēlāk pārņēma kori Latvijā un kas iespaidoja kora mūziku daudzviet pasaulē. Imants Kokars nodibināja kori "Ave Sol", un tā bija viņa radošā laboratorija, caur kuru visai pasaulei koristi varēja pieteikt šo īpašo latviešu koru skaņu, par ko mūs vēl aizvien kaut kādā ziņā apbrīno. Caur kori "Ave Sol" notika jaunas mūzikas meklējumi, skatīšanās nākotnē. Mans tēvs bija matemātiķis un ļoti valdonīgs cilvēks, bet abi ar brāli viņi strādāja kopā. Viņi iedibināja skolotāju koru kustību – ļoti svarīgu procesu, kas Latvijā turpinājās daudzus gadus. Ik pa četriem gadiem tika rīkots skolotāju koru salidojums. Tā kā skolas padomju gados strādāja arī sestdienās, skolotāji, kas dziedāja korī, pilnīgi oficiāli šai dienā uz skolu varēja neiet, bet apmeklēt kora mēģinājumu. Pats galvenais, ka skolotāji dziedāšanas kultūru pēc tam dāvāja saviem audzēkņiem. Tēvam kopā ar brāli Gido ir milzīgs nopelns Dziesmu svētku kustībā. Bez tam Imants Kokars ir Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmu svētku idejas autors, organizators un virsdiriģents. Šie svētki reizi divos gados notika kādā citā Baltijas jūrai piegulošā valstī: Latvijā, Zviedrijā, Polijā, Somijā, Fēru salās, līdz atkal pēc 20 gadiem atgriezās Latvijā. Imantam Kokaram ar to bija par maz, viņš izdomāja vēl kādu ideju – pasaules koru olimpiādi, kas koru dziedāšanas sēklu iedēstīja visā pasaulē.
Tika minēts, ka tāpat nepārvērtējams ir Imanta Kokara pedagoģiskais darbs – viņa audzēkņi ir ļoti spilgti: gan Sigvards Kļava, gan Māris Sirmais, gan citas izcilības kormūzikas pasaulē.
Uzzinājām, ka Imants Kokars vairāk rīkojies "kā vajag", bet Gido – "kā vēlas". Viņš nav bijis disidents, bet drosmīgs un nacionāli noskaņots jauns vīrietis, un par to ticis sodīts. 1962. gadā Latvijas Universitātes jauktais koris "Daina" svinēja desmit gadu jubileju ar trim koncertiem, ar Tālivaldi Ķeniņu, Aspaziju, Akurateru, Raini. Taču lielākais grēks, ko Gido nostrādājis liktenīgajā koncertā, bija Pētera Barisona dziesmas ar Kārļa Ieviņa vārdiem "Zilie sapņu kalni" nodziedāšana divas reizes, bet "Latvijā" ar Jāņa Akuratera vārdiem – trīs reizes. Pie kam vakara ballītē koris nodziedājis "Gaudeamus igitur", šo buržuāziskās Latvijas korporeļu dziesmu, kā toreiz viņam pārmeta varasvīri. Gido tika padzīts no universitātes un kora…
Abi dvīņubrāļi bija dažādi cilvēki, kuru likteņi krustojās, taču pamatā viņi gāja vienu – dziesmas – ceļu. 1969. gadā tika nodibināts kamerkoris "Ave Sol" ar domu, lai latviešu komponistus rosinātu radīt jaunu, interesantu mūziku. Pauls Dambis, Pēteris Vasks un daudzi citi skaņu meistari nu varēja atļauties rakstīt ko speciālu nevis Lejasciema jauktajam korim, bet profesionāļiem, kas var nodziedāt absolūti visu.
Kopā ar tēvu Uldis Kokars līdzdarbojās pie Latviešu kora mūzikas antoloģijas izveidošanas; 12 sējumos izdevums ir pieejams Latvijas bibliotēkās.
– Visu mūžu tēvs bija noteicējs, un tikai pēdējos gados, pirms deviņdesmit, viņš tā kā zaudēja savu lielo pašpārliecinātību, – atcerējās Imanta Kokara dēls Uldis, izstāstot arī nedaudz kuriozu stāstu no skumja notikuma – tēva bērēm.
Rezumējot jāprecizē, ka Imants Kokars bija virsdiriģents desmit Latvijas Dziesmu svētkos pēc kārtas kopš 1965. gada. Viņa pēdējie Dziesmu svētki bija 2008. gadā. Gido Kokars Dziesmu svētku kopkori kā virsdiriģents vadīja kopš 1965. gada vienpadsmit reizes. Pēdējoreiz – 2013. gada svētkos.
11.10.2022.