Sākšu ar secinājumu pēc atgriešanās no ceļojuma, patiešām Paradīzes zemes virsū, – dabai cilvēks nav nepieciešams, bet cilvēkam daba ir ļoti vajadzīga.
Azoru salas ir Portugālei piederošas vulkāniskas izcelsmes salas Atlantijas okeāna vidū, ko ceļotāji primāri neiekļauj savā sarakstā. Velti! Deviņu lielu un vairāku mazo salu grupa ir vistālākais Eiropas rietumu punkts un noteikti ainaviski tā vērts, lai turp dotos. Azoru salu galvaspilsēta ir Ponta Delgarda, kas atrodas lielākajā no salām – San Migelas salā.
Kas mani mudināja turp doties? Reiz, 90. gados, televīzijā redzēju garšvielu reklāmu, kur aktieris, pārģērbies par jūras ceļotāju lielā cepurē, garos zābakos un žabo, iesaucās: "Santa Maria!" Tieši šis kadrs manī raisīja apņemšanos turp doties un no redzētā tāpat iesaukties: "Santa Maria!"
Plānojot atvaļinājuma divas nedēļas augustā un apmeklējot iecienītās lētu avio piedāvājumu interneta vietnes, lapā atradu izdevīgu lidojumu no Rīgas uz Ponta Delgarda. Komfortu mīlošiem lētie lidojumi nebūs tik ērti – tie parasti notiek ar vairākām pārsēšanām un gaidīšanu lidostās. Ceļojumā uz Azoru salām pārsēšanās bija plānota Stokholmā, Kopenhāgenā, Mančesterā, bet atpakaļceļā – Porto un Milānā. Izvēloties lētus lidojumus, jārēķinās, ka būs bagāžas ierobežojums, piemēram, tikai rokassoma līdz 3 kg. Manā gadījumā maksāt par kleitu vizināšanu lielā koferī, kas maksātu līdz pat 150 eiro, – tas nebija šī atvaļinājuma mērķis. Man patīk būt kustībā un izzināt sevi, to, kā rīkojos nestandarta situācijās, vai spēju tikt galā ar emocijām, risinot sarežģījumus, un es labprāt lidoju ar pārsēšanos bez apdrošināšanas un ar vieglu, padusē paņemamu somu.
Nonākusi milzīgajā Mančesteras lidostā, novilkusi apavus, mīksto mugursomu palikusi zem galvas, apsedzoties ar līdzpaņemto plāno vasaras jaciņu un uzliekot audio austiņas, pārlaidu dažas naktsstundas kādā tumšākā, klusākā vietā. Apkārt – citi ceļotāji, kuri arī gaida savu lidojumu, guļ pat uz grīdas, uz paklājiņiem vai nakti pavada lidostas kafejnīcā. Lidostā, paņemot krūzi kafijas un tostermaizi no kafejnīcas, gaidot rītu, var izdarīt sīkus darbus, kam ikdienā neatliek laika, piemēram, tālrunī sakārtot daudzus gadus krātos fotoattēlus.
Arī naktsmītnes galamērķī biju izvēlējusies interneta vietnē, rezervējusi vairākas lielpilsētas dažādās daļās. Pārnakšņošanai parasti izvēlos hosteļus. Tajos uzturēšanās ir pulka lētāka, piemēram, Azoru salās man bija hostelis par 16 eiro ar brokastīm, cits – par 21 eiro ar brokastīm, baseinu un skatu uz okeānu! Hosteļos valda sava kultūra, šeit viens otru ciena un ir saprotoši, ja istabā ienāc krietni pēc pusnakts vai dodies prom nakts vidū. Ceļotāji saprotas ar dažāda līmeņa angļu valodu, arī zīmju valodu – visi ir draudzīgi, pretimnākoši un ievēro privātumu. Kā pievienotā vērtība ir tas, ka vari parunāt ar dažādu pasaules valstu ceļotājiem, mācīties no viņiem, stāstīt par savu valsti, iegūt informāciju par to, kas vēl būtu jāapskata apkārtnē, attīstīt valodas prasmes.
Plānojot un pētot citu ceļotāju publikācijas internetā, biju pasūtījusi biļetes arī lidojumiem starp dažādām Azoru salām. Īpaši vēlējos apmeklēt Santa Maria salu, ko savulaik bija apmeklējis Kristofers Kolumbs, un viņam tur uzcelts piemineklis. Sala ir slavena ar augstu ūdenskritumu, stāviem vīnogu dārziem, baltu smilšu pludmali un daudzajiem tūristiem no ASV. Ieplānoju apmeklēt arī Faiala salu, kuras lielākajā pilsētā Hortā nolēmu apmeklēt krodziņu, kas ierindots starp 10 populārākajiem jūras ceļotāju krodziņiem pasaulē. Bez tam no šīs salas varēja redzēt Pico salas tāda paša nosaukuma iespaidīgu vulkāna virsotni, kas ir augstākā Azoru
salās – 2351 m. Ceļojums aizveda arī uz Terceira salu, kurā apskatīju elpu aizraujošu vietu vienā no lielākajiem Eiropas vulkānu krāteriem – Serra do Cumes, kas ir kā austa zaļi dzeltenu toņu pļavas sega 15 km diametrā, ar vulkānisko akmeņu žogu norobežotām ganībām. Šis skats, iespējams, ir atmiņā paliekošākais, kādu jebkad esmu redzējusi, un tā dēļ vien bija vērts braukt uz Azoru salām.
Izkāpjot no lidmašīnas Ponta Delgardas lidostā, jutos kā tropos – vienā mirklī mani pārņēma silts un mitrs gaiss. Āda kļuva mikla, mati nedaudz mitri. Interesanti, ka 10 km attālajā Santa Maria salā gaiss vairs nebija tik mitrs, elpot bija daudz vieglāk.
Azoru salu arhepalāgs nav vieta, kur gulēt pludmales smiltīs vai pie baseina. Plānojot doties uz salām, ir jānodrošinās ar ērtiem pārgājiena apaviem, jo tieši salu apceļošana, priecāšanās par dabasskatiem, ezeriem vulkānu krāteros, burbuļojošiem karstajiem avotiem, kuros vāra kukurūzu, lai to pārdotu acis iepletušajiem tūristiem, izbrīns par Sarkano mālu tuksnesi, hortenzijām apaugušajām ceļu nomalēm, vienīgo Eiropā īpašo ananasu un tējas plantāciju, banānu birzīm, līdzenajiem krastiem salu vienā pusē un stāvajiem, klinšainajiem krastiem salas pretējā pusē, bagātīgo vēsturi vecpilsētās un interesanto arhitektūru ir šī ceļojuma būtība. Šeit daba un portugāļu viesmīlība pārsteidz ik uz soļa.
Vēlos īpaši pastāstīt par visaizraujošāko piedzīvojumu – peldēšanu atklātā okeānā ar vairākiem desmitiem savvaļas delfīnu. Šo piedzīvojumu iegādājos salas dabas draugu interneta vietnē. Ierodoties noteiktajā adresē, uzņēmuma birojā noklausījos informāciju par delfīniem, to uzvedību, drošības instruktāžu. Uzvilkām hidrotērpu un, saņemot snurkelēšanas aprīkojumu, astoņu cilvēku grupā devāmies okeānā aptuveni 3 km no salas. Vārdos neaprakstāms prieks un skaļi saucieni, ieraugot līdzās laivai barā peldošos pārdesmit delfīnus. Zinot, ka nu būs jākāpj okeānā, kura dziļums šajā vietā pārsniedz kilometru, visa lielā dūša, kas bija pērkot biļeti, nu bija papēžos. Delfīnus pievilt nevarēju – viņi gaidīja rotaļu biedru – mani! Biju samaksājusi simt eiro, lai piedzīvotu šo adrenalīnu, kas galu galā man lika ienirt delfīnu barā. Okeāna zilais ūdens, kosmosam līdzīgā neierobežotās telpas sajūta, manī raugošās delfīnu acis un viņiem raksturīgais smaids, delfīnu acumirklīgais peldējums te blakus, te strauji zem manis, dziļumā, lika man ātri vien kā pudeles korķim izšauties no okeāna, ar acīm aplūkot un it kā sataustīt apkārtni. To, ka laiva ir vien dažu metru attālumā, tāpat krasts, lai arī ļoti tālu, tomēr ir saskatāms. Tad vēlreiz ieniru pie šiem skaistajiem okeāna iemītniekiem. Prātam cauri izšāvās redzētie video par agresīviem delfīniem, rotaļām viņu izpratnē, par instrukciju ar kājām spēcīgi nevicināt. Katrs no mums trīs reizes varēja izbaudīt peldēšanu kopā ar delfīniem. Nav aprakstāma piedzīvotā pacēluma izjūta un gandarījums, ar kādu šo notikumu atceros. Reklāmā teikts, ka iespējams redzēt vaļus, ko šoreiz nebija dots redzēt.
Lai arī reklāmas bildēs tā zāle allaž ir zaļāka un ūdens – zilāks, varu droši apgalvot, ka Azoru salas izskatās tieši tā, kā foto reklāmas materiālos redzams. Noteikti iesaku apmeklēt šīs pārsteidzošās salas, jo labākais fotogrāfs ir atmiņas!
LOLITA KOSTJUKOVA
2.09.2022.