(O. de Balzaks „Māksla valkāt kaklasaiti".)
Kaklasaite liekas visnevajadzīgākais vīriešu apģērba elements, bet tajā pašā laikā gadsimtiem
ilgi ir neatņemama tā sastāvdaļa. Ap kaklu valkājamus auduma gabalus pazina gan senie ķīnieši, gan Romas leģionāri, tos nēsāja viduslaiku karotāji, Vidusjūras pirāti. No mūsdienu kaklasaitēm tie atšķīrās ar formu, tiem nebija dekoratīvā mezgla. 1635. gadā pēc uzvaras pār turkiem trīsdesmitgadu karā Parīzē notika uzvarētāju parāde, kurā piedalījās arī to laiku labākās vieglās kavalērijas – horvātu (franciski –
kroatu) – pulks. Karalim iepatikās košie kroatu mundieri, jo sevišķi spilgtie, dekoratīvā mezglā sasietie kakla lakati, viņš esot iesaucies: „Man patīk! Sagādājiet duci!" Drīz vien Parīzes švīti sāka valkāt kakla lakatus „a la kroate", kas tulkojumā nozīmē "kā kroatiem". Jauno apģērba detaļu tā arī iesauca – kravate. Tā iepatikās arī Anglijas karalim Čārlzam II; atgriežoties no Francijas, viņš paņēma līdzi dažus kaklautus. Tā kā franči noteica Eiropas modi, jaunais modes aksesuārs izplatījās visā Eiropā, Krievijā to ieviesa cars Pēteris I, speciālā dekrētā norādot: „Ar kaklautu nevajag slaucīties un tajā nedrīkst šņaukt degunu!" Kaklasaite kļuva par būtisku eleganta vīrieša aksesuāru; XVII gs. pareiza kaklasaites izvēle varēja sekmēt karjeru galmā, XIX gs. Anglijā nievājošs vīrieša kaklasaites novērtējums bija nopietns apvainojums, kuram varēja sekot pat izaicinājums uz dueli. Šajā laikā viens no modes noteicējiem Anglijā bija Džordžs Braijans Brammels, cilvēks ar izteiktu stila izjūtu. Viņš radīja apģērbu, kas sastāvēja no zilas frakas, bēšas krāsas vestes un biksēm, melniem zābakiem un kakla lakata. Viņš uzskatīja, ka īsta džentlmeņa tērps nedrīkst būt kliedzoši spilgts vai pārāk izsmalcināts. Tajā pašā laikā viņš ieviesa modē sniegbaltus kakla lakatus, pareizāk sakot, platas lentas (tieši tolaik tos sāka saukt par kaklasaitēm), un to sasiešanai dekoratīvā mezglā veltīja vismaz stundu. Katra sevi cienoša džentlmeņa garderobē bija jābūt desmitiem kaklasaišu. Par elegances pazīmi tika uzskatīts, ja kaklasaiti katru reizi uzsēja citādi, bet kaklasaites nomaiņa trīs reizes dienā jau raksturoja piederību augstākai sabiedrībai. XIX gs. otrajā pusē modē nāca krekli ar atlokamām apkaklēm, kaklasaites pamazām ieguva mūsdienīgāku formu, tās sasēja mezglā zem apkakles un to galiem ļāva brīvi nokarāties uz krekla krūtīm. 1924. gadā amerikāņu uzņēmējs Džesijs Langsdorfs patentēja jaunu kaklasaites veidu – to šuva no trīs atsevišķiem gabaliem, kas bija piegriezti 45 grādu leņķī pret auduma diegu virzienu. Tā kaklasaites darina arī mūsdienās, šis paņēmiens ļauj tai saglabāt nemainīgu formu.
EGILS JUCEVIČS
5.08.2022.