#SIF_MAF2022
Bērzaunes pagastā pensionāre Alda Gūte teic, ka viņa nebūt nepieder pie tiem, kam patīk sūdzēties.
– Drīzāk esmu cilvēks, kurš samierinās ar visu, kas dzīvē notiek. Tiesa, inflācijas pieauguma cipari satrauc visus, arī sekas izjūtam. Svarīgākais, lai varētu iztikt un lai nebūtu kara, – saka seniore Alda Gūte, kas dzimusi Kalsnavas pagastā, bet Sauleskalnā dzīvo kopš 1969. gada. Par Grostonas kapu pārzini strādā kopš 2010. gada jūlija. Pirms tam viņa Sauleskalna tautas namā kopa telpas, strādāja garderobē.
– Protams, mūs visus baida ar rudeni, kad būs dārgi jāmaksā par apkuri, pieaugs gāzes, elektrības, pakalpojumu cenas, pārtika jau tagad kļuvusi dārga. Veikalos rūpīgāk jāpārskata pirkumu grozs, jāskatās, cik kas maksā, jādzīvo taupīgāk. Pensionāru rocība jau atšķiras, bet daudzi tagad iepērkas ar apdomu. Piemēram, agrāk pirku kukuli maizes, visu neapēdu, palika cieta, to vairāk negribējās. Nu iegādājos puskukuli un apēdu visu, vairs nekas nepaliek pāri, ko atdot kaimiņu vistām. Novērtēju savu dārziņu, kur kartupeļus un dārzeņus izaudzēju pati. Jāpastrādā, bet savs ir savs. Cik tad daudz vajag vienam cilvēkam? Vajadzības arī nevajag pārspīlēt. Tiesa, kādreiz gribas jaunas drēbes iziešanai, bet pārsvarā viss ir dzīvei sagādāts. Degvielas cenas mani nesatrauc, jo nav personīgās automašīnas. Kad vajag, dēls aizved, – atklāj Alda.
Protams, cilvēki uztraucas, īpaši tie, kas dzīvo vieni un kam bērni nevar palīdzēt.
– Satraukums ir, bet es domāju – gan jau izdzīvosim, visādi laiki un grūtības bijušas. Saprotu, ka būs arī palīdzība no valsts puses, jo nevar jau cenas celt un nenākt pretī ar atbalstu. Es nekrītu ārkārtīgā panikā, sadzīvoju ar visu – kā ir, tā ir. Mans pluss ir tas, ka ir pensija un vēl arī Grostonas kapu pārzines darbs. Darbā ir palīgi, atbalstu sniedz pašvaldība. Paši cilvēki par nākotni daudz uztraucas, taču vieglāk no tā nekļūst. Pirmais, par ko būtu jāgādā, ir veselība. Kad esi vesels, ir darbspējas, un, ja grib, darbu var atrast. Tagad var iet ogot un sēņot, ja tikai ir vēlēšanās. Daudzi negrib ne ogot, ne sēņot, viena daļa izvēlas prasīt pabalstus.
Naudas ir tik, cik ir, bet jāsadala, lai būtu ēšanai, maksājumiem par dzīvokli un arī kādam pasākumam. Cenas aug un neiet kopā ar ienākumiem, bet es tā nesatraucos, jo dzīvoju pieticīgi. Ja nāk kāda apaļa jubileja, par svētkiem parūpējas mani trīs bērni.
Tiesa, rēķini ir jāsamaksā. Pieaugs izdevumi par elektrību. Cenšos ievērot taupību, vakaros mēdzu televizoru skatīties, arī neiededzot naktslampu. Izejot no mājas, izslēdzu visus elektrības patērētājus, ko vien var izslēgt. Ēdienu arī var uzkarsēt, noslēgt un atstāt uz karstā riņķa. Sasaldēju dārzā izaudzēto – dārzeņus, ogas, neeksperimentēju ar konservēšanu, gatavoju tikai to, kas garšo, – atzīst Alda.
Vaicāta par novēroto kapu pārzines darbā, kā mainās bēru paradumi atbilstoši dzīves dārdzībai, viņa stāsta: – Jauns variants ir iespēja radiem un tuviniekiem satikties, cienājoties no līdzpaņemtajiem groziņiem. Ir arī aizgājēji, kuriem nav tuvinieku, tos tad palīdz apglabāt sociālais dienests, mēs pēc tam ar strādniekiem sakopjam šīs mūža atdusas vietas.
29.07.2022.