19. jūlija rītā uz Kuldīgu lieli un mazi ceļi atvedīs daudzus jo daudzus gan „Slow Food", gan Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju asociācijas biedrus, jo šogad biedrība „Slow Food" savus gadskārtējos – nu jau ceturtos – svētkus organizē skaistajā Kurzemes pērlē Kuldīgā.
Pirmie svētki, kuros Baltijai un Eiropai tika pieteikta Latvijā dibinātā biedrība „Slow Food", notika Preiļos 2005. gada 20. augustā. Tad svētku stafeti pārņēma Liepāja, bet pērn grandiozais pasākums pieskandēja Madonu.
Biedrības „Slow Food" valdes priekšsēdētājs ir slavenais pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņš „Slow Food" ideju atveda uz Latviju. Pasaulē šī kustība darbojas apmēram 100 valstīs, aptverot desmitiem tūkstošu interesentu. Tulkojumā „Slow Food" nozīmē ‘lēnā barība', un tā ir pretstats „Fast Food" – hamburgeriem, „karstajiem suņiem", čipsiem, kolai… „Slow Food" filozofija palīdz cilvēkiem atcerēties pārdesmit gadu senu pagātni, kad zemniekiem bija stabilas sētas, kad viss veselīgam uzturam nepieciešamais izauga dārzā un kūtī, kad ēdienu gatavošanā ievēroja produktu sezonalitāti, savas zemes spēcīgās tradīcijas, kad ģimenēm pietika laika un godaprāta katru dienu apsēsties pie kopīga galda, lai ar baudu, bez steigas risinot sarunas, ieturētu maltīti.
„Latvieši ir gudra un strādīga tauta," uzsver „Slow Food" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rītiņš, „mēs saprotam īstās vērtības, un tās ir tīra, nepiesārņota zeme, daba kopumā, laukos izaudzētais un pārstrādātais, kam ir svētīgs apzīmējums – pašmāju produkts. Tātad – veselīgs, prasmīgu roku sagatavots, ar mīlestību lolots un nacionālās virtuves tradīcijām apvīts."
„Latvija kopš neatminamiem laikiem ir bijusi zaļa zeme, un mēs gribam, lai arī mūsu mazbērni un mazmazbērni joprojām dzīvotu zaļajā zemē. Latvieši nav klejotājtauta, viņiem gēnos ielikta mīlestība pret baltajiem bērziem, stārķa ligzdu, rudzupuķi rudzu laukā, savu sētu un ģimeni. Mūs priecē, ka ar katru gadu laukos rodas arvien vairāk skaistu māju, sakoptu pagalmu, no krūmājiem iztīrītu un apsētu tīrumu, ka ceļas jaunas kūtis, pieaug lopu skaits. Tātad cilvēkos atgriežas ticība savai varēšanai, vajadzība pēc sentēvu saknēm – mēs dzīvojam turīgāk, labāk, gaišāk, un „Slow Food" uzdevums ir palīdzēt zemniekiem un pārstrādātājiem," saka biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Vanda Davidanova.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 12.07.2008.
Informāciju sagatavoja: BIEDRĪBA „SLOW FOOD"
OĻĢERTA SKUJAS foto