Latvijas meža resors laikmetu griežos piedzīvojis vairākas nozares reorganizācijas. Piedāvāju iepazīt Madonas novada meža darbiniekus, kuri devuši nenovērtējamu ieguldījumu pēckara Latvijas mežsaimniecības atjaunošanā.
Meža darbinieks Oskars Ozoliņš dienas gaismu ieraudzījis 1881. gada 28. janvārī Latgalē, Sērmūkšu pagasta „Krieviņos". Pēc vietējās pamatskolas beigšanas turpinājis mācības Ludzas apriņķa skolā. Mežkopja izglītību ieguvis Krievijā, absolvējot Lisinas Meža skolu. 1921. gadā iecelts par Zemkopības ministrijas pārziņā atrodošā Meža departamenta Cesvaines virsmežniecības virsmežzini. Madonas apriņķa mežu apsaimniekošanā aizvadīti turpmākie brīvvalsts pastāvēšanas gadi. Svarīgi atzīmēt, ka Madonas apriņķa meži tolaik atradās vairāku – Madonas, Cesvaines, Gulbenes, Kalsnavas, Stāmerienas un Lubānas mācību – virsmežniecību pārziņā. Aktīvi iesaistījies virsmežzinis arī sabiedriskajā dzīvē, ko apliecina ievēlēšana Cesvaines luterāņu draudzes priekšnieka amatā. Oskara Ozoliņa nopelni novērtēti, piešķirot viņam Triju Zvaigžņu ordeni.
Rūdītā mežsaimnieka darba pieredze tika augsti novērtēta arī padomju laikā. Otrajam pasaules karam beidzoties, meža nozare tika pārkārtota. Jau sasniegušu cienījamu vecumu, Oskaru Ozoliņu norīkoja darbā uz Kurzemi. 1945. gada jūnijā toreizējā Kuldīgas apriņķī ietilpstošās Saldus pilsētas apkaimē uzdeva izveidot mežrūpniecības saimniecību. Kādreizējās Saldus virsmežniecības telpās „Mežvidos" lika pamatus Saldus MRS. Oskaru Ozoliņu iecēla par saimniecības tehnisko vadītāju. Sev līdzi viņš bija aicinājis arī divus Cesvaines darba perioda uzticamos kolēģus – brāļus Roces. Viens no viņiem uzsāka saimniecības pārziņa darbu, otrs strādāja par zirgkopi.
Vadošos amatos piesaistīja mežsaimniekus ar pieredzi. Tā par pirmo Saldus MRS direktoru apstiprināja Jāni Auziņu – kādreizējo Grīvas virsmežzini. Darba sākums izvērtās sūri grūts: sarkanarmijas daļa izvācoties esot atstājusi izpostītas telpas bez jebkāda inventāra, darbinieki tika sameklēti no apkārtējo māju iedzīvotāju vidus.
Tautsaimniecībai nepieciešamos kokmateriālus sagatavoja un izveda vietējie zemnieki. Mežizstrādes instrumenti – tikai tobrīd pieejamie divroku zāģi un fukši. Tikai un vienīgi smags roku darbs! Uz ceļiem esot izveidojušās pat kilometriem garas baļķu vezumu rindas.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 12.07.2008.
Autore: NORMUNDS NORKUSS
meža vēstures pētnieks