Pārdomas par vispārējo karaklausību jeb Valsts aizsardzības dienestu, kas no nākamā gada janvāra pakāpeniski tiek plānots ieviest Latvijā, ir dažādas. No patriotiskas stājas līdz izvairīšanās domām un paļām.
Šai ziņā vērts atgādināt, ka Latvija no vispārēja obligātā militārā dienesta atteicās drīz pēc iestāšanās NATO. Tolaik atteikšanās tika skaidrota gan ar starptautiskās drošības situāciju (Krievija šķita maza mēroga drauds, īpaši NATO dalībvalstij), gan ar nepieciešamību pāriet uz jauna veida moderniem, NATO standartiem atbilstošiem bruņotajiem spēkiem.
kā iemeslu, kāpēc būs vispārējā karaklausība, Aizsardzības ministrija min gan Krievijas militāros draudus, gan esošo situāciju, kur lielākais NBS izaicinājums ir nevis moderns ekipējums un integrācija, bet personāls, kam ar šo ekipējumu jādarbojas. Līdz ar to, sākot jau ar nākamo gadu, prasība veltīt būtisku savas dzīves daļu valsts dienestam jauniešiem vecumā starp 18 un 27 gadiem kļūs aizvien aktuālāka.
Valsts aizsardzības dienesta struktūra paredzama līdzīga mūsu kaimiņvalstu sistēmai – mācību process ilgs piecas dienas nedēļā (brīvdienās lielākoties varēs doties mājās). 11 mēnešu laikā paredzētas gan kolektīvas pamatmācības, gan integrācija NBS vai ZS vienībās.
Būtiski, ka pārejas periodā par nozīmīgāko mērķauditoriju šim dienestam izvēlēti vīrieši, jo iesaukt pilnīgi visus vienlaicīgi neesot iespējams. Tiesa gan, ņemot vērā sieviešu īpatsvaru Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas ir viens no augstākajiem NATO armijās, paredzams, ka daiļā dzimuma pārstāves aizņems būtisku brīvprātīgo skaita daļu.
Kārtība nosaka: dienēt vajadzēs visiem, kam nav nopietnu veselības problēmu vai kriminālas sodāmības. Tomēr tiek akcentēts, ka atšķirība, kas nošķir Valsts aizsardzības dienestu no obligātā militārā dienesta, ir iespēja izvēlēties alternatīvu. Lai gan likumprojekts vēl nav publiskots, Vācijas, Zviedrijas un Somijas modelis strādā pēc principa – ja negribi dienēt armijā, ieguldi šo laiku sabiedrības labā. Jau tagad izskanējušas ziņas par iespējām pildīt alternatīvo dienestu ugunsdzēsības, medicīnas un sociālā atbalsta nozarēs.
Šajā izpratnē Valsts aizsardzības dienests ir nevis prasība pēc obligāta militāra dienesta, bet pēc obligātas pilsoniskas aktivitātes sabiedrības labā. Protams, viss ir balstīts domā par valsts aizsardzību, bet kara gadījumā tikpat svarīgi kā karavīri ir ugunsdzēsēji, kas dzēš uzbrucēja raķešu trāpījumu izraisītos ugunsgrēkus, un sociālie darbinieki, kas parūpējas par sirmgalvjiem apšaudes zonās.
15.07.2022.