Lai gan šim rakstam nav nekāda sakara ar šā gada Stenlija kausa ieguvējiem un hokeju, tomēr vietas nosaukuma un vaboles vārda saknes ir identiskas… tas tāds joks! 🙂 … runa būs par kartupeļu lapgrauzi.
Kartupeļus Praulienas pagasta „Ceļmalās" stādu ne tik daudz ekonomisku apsvērumu vadīts, drīzāk, lai ievērotu ģimenes un senču tradīcijas un kopā ar draugiem rudenī lai sanāktu lustīga lasīšanas talka. Tādas talkas ir bijušas visus pēdējos gadus kopā ar teātra improvizācijas grupas „Speeele" draudziņiem. Vispirms notalkojam Ļaudonas pagasta „Jaunancīšos" pie Apsīšu ģimenes un tad Praulienā. Noteikumus dreskodam katrreiz izdomājam citus – veterinārārsti, partijnieki, resnīši, jūrnieki, bomži, meža zvēri… kas nu kuro reizi. Talkas tradīcijas manī nes arī nostalģisku piegaršu, tās atsauc atmiņā bērnību. Tolaik Sarkaņu pagasta „Ķirškalnos" vecaistēvs Jēkabs vadīja zirgu divjūgu, kura spriguļi, metot tupeņus, neritmiski grabēja. Vecmamma Tija cepa maizi un draugu, radu un kaimiņu kopābūšanai gatavoja mielastu, tēvs Vilis cienāja talciniekus ar pašbrūvētu alu.
Septiņdesmitajos, mācoties Praulienas pagasta astoņgadīgajā skolā, latviešu nacionālā pamatēdiena audzēšanas sakarā parādījās bubulis – Kolorādo vaboles, kuras, tā teikt, amerikāņi mums uzsūtījuši. No skolas skolēnus sūtīja uz vaboļu un kāpuru lasīšanas talkām.
Vikipēdijā varam uzzināt, ka kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole pieder pie Leptinotarsa ģints, lapgraužu dzimtas, vaboļu kārtas. Kartupeļu lapgrauzis ievests un izplatījies Eiropā no Amerikas. Šajā ģintī sastopamas vairāk kā 40 sugas. Kartupeļu lapgrauzi pirmo reizi atklāja Tomass Natals (Thomas Nuttal) 1811. gadā. Vaboles var viegli atpazīt – līdz 12 mm garas, tām ir dzelteni spārni ar 10 melnām svītrām, kāpuri ir līdz 16 mm gari, drukni, sarkani un oranždzelteni. Olas ir koši dzeltenas, aptuveni 1,7-1,8 mm garumā un 0,8 mm platumā. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus, mātītes dēj olas lapu apakšpusē. Attīstību veicina silts un sauss laiks, tā ilgst 16-34 dienas. Ja trūkst barības, vaboles ierokas augsnē un optimāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem.
Esmu pats uz savas ādas izjutis vaboļu migrāciju un populāciju. Proti, jaunajā zemē vabolēm tik daudz nevajadzētu būt, taču pēc Jāņiem, lasot tās rītā un vakarā, no 16 īsām vadziņām ikreiz sanāca ap 69 lapgraužiem, kurus momentā pirkstos arī saspiedu. Novēroju, ka „raža" iet kalnā. Kādu dienu pamanīju, ka kartupeļu lakstu apakšpusē strīpām sadētas kāpuru oliņas, un vēl pēc dienas jau pirmie ķieģeļbrūnie kāpuri nelūgti stumj vaigos kartupeļu zaļo masu. Kolorādo vabolēm karstais laiks ir pateicīgs, lai vairotos, visbiežāk tās atrodamas viena otrai mugurā, reizēm bauda vairošanās priekus un svingo pat trijatā, četratā.
Bacilons, Fiteoekols, Deffort, Nimazols, Mavrix, čili ziepes, zaļās ziepes, soda… gan ķīmiskos, gan dabiskos kukaiņu apkarošanas līdzekļus var atrast un uzzināt par tiem internetā. Vēl labs veids, kā apkarot kaitēkļus, ir Kolorādo vaboļu virca. To veido no 20 līdz 30 saspiestām Kolorādo vabolēm, kas izšķīdinātas 3-5 litros ūdens. Maisījumam ļauj vairākas dienas nostāvēties un uzrūgt. Pirms izsmidzināšanas uz kartupeļiem raudzējumu izkāš un pirms miglošanas pievieno zaļās ziepes vai pāris pilīšu šķidro ziepju. Miglojums jāatkārto vairākas reizes, jo tas neiedarbojas uz vaboļu oliņām. Katrs var uztaisīt sodas un etiķa šķīdumu, kas būs efektīvs gan pret vabolēm, gan kāpuriem. Uz 10 litriem ūdens pievieno 100 g sodas un 0,5 litrus galda etiķa, izšķīdina un apsmidzina kartupeļu lakstus.
Ilona no Madonas veikala „Saimnieks" apgalvo – pret vabolēm brīnumzāļu nav!
„Tās var lasīt ar rokām vai smidzināt ķīmiju pret kāpuriem. Cilvēki ir izmisuši, jo galīgi pieveikt Kolorādo vaboles nevar. Šajā karā uzvarētāju nav," tā Ilona.
Ar erudīciju kaitēkļu apkarošanā dalās Andrejs Ceļapīters – cilvēks ar lielu pieredzi kartupeļu audzēšanā, sākot jau no deviņdesmitajiem gadiem, kad pats esot stāvējis Rīgas Centrāltirgū aiz letes: „Kartupeļu audzētājiem ir divu veidu ieroči – kontakta un sistēmas iedarbības preparāti. Pagājušais gads iezīmējās ar milzīgu Kolorādo vaboļu invāziju un lieliem zaudējumiem kartupeļu audzētājiem. Maz līdzēja arī insekticīdu lietošana, jo pagājušajā gadā bija tikai kontaktpreparāti, proti, tam kāpuram, kuram smidzinātājs trāpīja, tas bija liktenīgs, toties pēc dienas vai divām lauks atkal bija kaitēkļu pilns. Visi sistēmas iedarbības insekticīdi pērn bija aizliegti, tāpēc kartupeļu audzētājiem lapgrauzis radīja milzīgu postu, zaudējumus.
Šogad situācija ir labāka, jo pret lapgrauzi ir atļauts arī lietot vienu sistēmas iedarbības preparātu „Mospilan SG". Sistēmas iedarbības insekticīds gan iedarbojas uz kaitēkli, kontaktējoties smidzināšanas laikā, gan paliek uz tupeņu lapām un nobeidz vaboļu kāpurus, ja tie grauž apstrādātos lakstus. Ir cerība, ka šogad kartupeļu ražu varēs pasargāt no Kolorādo vaboļu uzbrukumiem."
Citu gadu savā nelielajā kartupeļu laukā mazmeitiņām izsludināju vaboļu lasīšanas un pelnīšanās tarifus – viena vabole 5 santīmi. Kad mīļumiņi sāka nest no lauka pilnas burciņas ar tarakāniem, nezinu kāpēc, bet pārgāju uz vienu centu par galvu. Tas nelīdzēja, tik un tā mūsu artelis bankrotēja!
IMANTS PULKSTENIS
5.07.2022.