Saeima 16. jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus divos likumos par pakāpenisku pāreju uz mācībām (triju gadu laikā) tikai valsts valodā visās Latvijas izglītības iestādēs. Viedokli par iecerētajām izmaiņām lūdzu izteikt Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču, Ļaudonas un Kalsnavas pagasta pārvalžu vadītāju Artūru Portnovu.
Novadā nav aktuāli
– Vienai daļai nenoliedzami tās būs pārmaiņas, bet šādus grozījumus jau iecerēts veikt ar domu par viņu veiksmīgāku integrāciju Latvijas sabiedrībā, lai zinātu, kas valstī, kurā dzīvo daudzus gadus, notiek, un varētu komunicēt latviski. Es uzskatu, ka tas ir pareizs lēmums. Turklāt tiek noteikts pārejas periods, tātad pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiks pakāpeniski, un būs laiks to pieņemt, – uzsver Agris Lungevičs. – Madonas novadā tas gan nav aktuāli, jo mācības visās izglītības iestādēs notiek valsts valodā. Arī ikdienā ļoti reti tieku uzrunāts krieviski, tāpat reti saņemu arī tādus zvanus. Pie tā ilgi būtu jāpiedomā, lai atcerētos kādu tikšanos, kad kāds, dzīvojot Latvijā, neprastu runāt latviski. Tādi gadījumi patiešām ir minimāli. Protams, valodas ir jāzina, to noliegt nevar – jo vairāk tās zini, jo tas katram cilvēkam nāk tikai par labu.
Atbalstāma pieeja
– Ļaudonā izglītības programmu apguve gan skolā, gan bērnudārzā notiek latviešu valodā. Valodu zināšanas gan vienmēr noder. Nupat pie mums bija atbraukusi kundze, ķīniete no Indonēzijas, kas dzīvo Vācijā un kura ir nopirkusi veco Ļaudonas slimnīcas ēku. Viņa vēlas to sakārtot un šo teritoriju attīstīt. Ar viņu mēs komunicējam angļu valodā, savukārt ar ukraiņiem, kas dzīvo pie mums, nostiprinu savas krievu valodas zināšanas, – atzīmē Artūrs Portnovs. – Ļoti svarīgi ir sagatavot izglītotus cilvēkus, bet arī valodu zināšanas ir mūsu bagātība, un to jaukt ar politiku un nacionalitātēm īsti tomēr nebūtu korekti. Valoda šai ziņā ne pie kā pasaulē nav vainīga. Kategoriski nevajadzētu noskaņoties arī pret krievu valodu, kas ir plaša, skaista, ar bagātīgu vārdu krājumu, jo, to zinot, var izveidot labus kontaktus, kā, piemēram, tagad ar ukraiņiem. Vienīgi – kā bērniem izdosies apgūt specifiskos priekšmetus, pārejot uz mācībām latviešu valodā, un vai pietiks skolotāju, kuri tos spēs kvalitatīvi pasniegt valsts valodā. Jau tagad trūkst eksakto mācību priekšmetu pedagogu latviešu skolās, līdz ar to pieļauju, ka nodrošināt pedagogus tagadējās mazākumtautību skolās varētu būt lielāka problēma nekā pēc tam bērniem šos priekšmetus apgūt valsts valodā. Taču konceptuāli tā noteikti ir atbalstāma pieeja.
22.06.2022.