Šonedēļ kļuva zināms, ka, paplašinot sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi samitā Briselē vienojušies aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, „atņemot milzīgu finansējuma avotu Krievijas kara mašīnai", kā to uzsvēris Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Līdz ar to sankciju nu jau sestajā kārtā Eiropas Savienība līdz gada beigām plāno atteikties no 90% Krievijas naftas. Šis Eiropas solis, kas ierobežos Kremļa rīcībā esošos ienākumus kara finansēšanai Ukrainā, viennozīmīgi ir visjaudīgākā rīcība no Eiropas puses. Tiesa gan, pagaidām šis embargo neattieksies uz Ungāriju, Čehiju un Slovākiju. Naktī uz otrdienu panāktā vienošanās paredz noteikt embargo uz to Krievijas naftu, ko ieved ar kuģiem un kas veido divas trešdaļas no Eiropā iepirktās Krievijas naftas.
Pa cauruļvadiem piegādātā nafta pagaidām paliek ārpus embargo, kā to pieprasīja Ungārija. Tikmēr Vācija un Polija, kas arī saņem cauruļvadu naftu no Krievijas, pašas ir apņēmušās līdz gada beigām pilnībā tikt no tās vaļā.
Sestā sankciju kārta ietver arī sankcijas pret tiem, kas apsūdzēti kara noziegumu pastrādāšanā Ukrainas pilsētā Bučā, un arī pret Krievijas pareizticīgo līderi patriarhu Kirilu (pret ko gan iebilst Ungārija), kas slavina Putina režīmu. Eiropas Savienībā tiks aizliegti vēl trīs Krievijas TV kanāli, kuri tiek vainoti dezinformācijas izplatīšanā, – „Rossija RTR", „Rossija 24" un „TV Center International". No starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT tiks atslēgtas vēl trīs bankas, ieskaitot Krievijas lielāko banku „Sberbank", kas veido 37% no tirgus.
Eiropas Savienība jau iepriekš noteikusi sankcijas Krievijas akmeņoglēm un naftai, tagad atliek vēl vērsties pret Krievijas gāzes piegādēm. Gāzes embargo gan nav tuvākā laika realitāte, taču tas varētu izrādīties efektīvākais ierocis kara apturēšanai, jo cieši piegrieztu finanšu krānu Krievijai un vestu to tuvāk ekonomikas sabrukumam.
Tikmēr Ukrainā jau gandrīz 100 dienu turpinās Krievijas nežēlīgā agresija. Smagākās cīņas joprojām norisinās Luhanskas un Doneckas apgabalos valsts austrumos, bet Krievijas raķešu un artilērijas triecieni notikuši visā Ukrainā. „Karstākais punkts" patlaban ir Severodonecka, kur, kā paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs, Krievijas karaspēks kontrolējot jau aptuveni 70-80% Severodoneckas teritorijas, bet ielās vairākas dienas turpinās bruņotas cīņas. Ukraiņi nepadodas!
3.06.2022.