Kuram vien saimniecībā ir kāds ragulops, tie jūlija sākumā turpina gatavot zāles lopbarību – sienu, skābsienu, skābbarību – dažādos veidos, kas nu kuram pa spēkam un pa kabatai.
Tā uz vaicājumu par notiekošo lauku frontē, sarunu sākot, atbildēja Indrānu pagasta lauku attīstības speciāliste Astrīda Ikauniece. Zāles raža šogad nav tik laba kā pagājušajā gadā, un pie vainas ir ieilgušais sausums pavasarī. Tomēr tas, kas izaudzis, tiek nopļauts, sarullēts rulonos vai zārdos sakrauts.
Kā apstiprināja Astrīda Ikauniece, piensaimniekiem nav viegli sabalansēt ienākumus ar izdevumiem, jo piena iepirkuma cenas nav tādas, kā gribētos.
Taču lauku cilvēki tik viegli nepadodas, un svarīgi vispār pienu realizēt. Arī četras Indrānu pagasta saimniecības bija saņēmušas a/s "Cesvaines piens" atteikumu ar 1. jūliju pārtraukt sadarbību.
– Saimnieki paši vērsās pie citiem uzņēmumiem, kas mūspusē savāc pienu, – a/s "Lazdonas piensaimnieks" un a/s "Preiļu siers", kā arī kooperatīvs no Jēkabpils rajona Atašienes, un vienojās par nosacījumiem. Saimniecības, kas tur vienu, divas govis, protams, ir tās, kas kļūst neizdevīgas.
Bet cik tad ir to lielo saimniecību? Mūsu pagastā tā ir SIA "Hereford", kas tur gaļas lopus, Pētera Pomera saimniecība "Arklupes", Mirdzas Goldbergas "Silmači", Normunda Bodnieka z/s "Grāveri" un citas.
Autore: IVETA ŠMUGĀ