Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Somija un Zviedrija piesakās dalībai NATO

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 19.05.2022.

Burtu lielums

Somija un Zviedrija trešdien iesniedza pieteikumus dalībai NATO. Viedokli par abu valstu vēsturisko soli lūdzu izteikt Madonas novada domes deputātu Andreju Ceļapīteru un Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieku Artūru Čačku.

Brīnišķīga izvēle
– Ļoti brīnišķīgi, ka Zviedrija un Somija ir izdarījušas šādu izvēli. Tas ir ļoti pozitīvi arī mums, jo tas vairo mūsu valstu drošību visā Baltijas jūras reģionā. Turklāt Somija un Zviedrija, kā ilgstoši neitralitāti ievērojušas valstis, visus šos gadus ir stiprinājušas savu armiju kā neviena cita valsts. Abas ir arī lielvalstis ieroču ražošanas ziņā. Plus vēl Baltijas jūra paliek kā iekšējā jūra, līdz ar to pret galveno potenciālo agresoru, proti, Krieviju, palīdzēs vēl vairāk nodrošināties, – uzsver Andrejs Ceļapīters. – Cerams, ka sarunas neievilksies Turcijas nostājas dēļ, jo tā pret to iebilst. Prezidents Erdogans to pamato tā – šīs valstis atbalstot Turcijā par teroristu grupējumiem nosauktās kurdu organizācijas. Taču gan jau vienosies un NATO ar Turciju atradīs kādu kompromisu.

Nāks par labu
– Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO noteikti nāks par labu Baltijas reģiona valstīm, kā arī palielinās alianses mobilitāti un stiprinās tās stratēģiskās pozīcijas. Tas ir arī skaidrs signāls Krievijai, kas līdz šim balstīja sadarbību ar Ziemeļvalstīm, ņemot vērā to neitralitāti. Varbūt arī nebija lieli draugi, bet nebija arī lieli ienaidnieki. Taču tagad, kad tās pārmetīsies NATO flangā, ko Krievija uzskata par savu galveno draudu, arī retorika kļūs naidīgāka, – atzīst Artūrs Čačka. – Turcija, manuprāt, spēlē uz divām pusēm, jo ir gan NATO dalībvalsts, gan Rietumvalstu sabiedrotā un vienlaikus uztur salīdzinoši labas attiecības ar Krieviju. Domāju, Turcijai tomēr nāksies piekāpties. Gan jau kādu kompromisu radīs, jo te jau ir iesaistīti lieli spēlētāji, kuriem savā starpā būtu jāvienojas. NATO darba kārtību lielā mērā diktē ASV, ar ko Turcijai ir savi sadarbības un tirdzniecības līgumi, tāpat citas vienošanās. Kaut kur jau būs jāpanāk pretī Turcijai, lai tā neliktu šķēršļus Zviedrijas un Somijas uzņemšanai aliansē. Arī mēs esam ieinteresēti, lai ASV tas izdotos, jo nenoliedzami Baltijas reģionam tas būtu ļoti liels ieguvums. Gan Zviedrijai, gan Somijai ir ļoti spēcīgas armijas, stipra pretgaisa aizsardzība, kas Baltijas reģiona gadījumā ir ļoti svarīgi. Katrā ziņā tas ir apsveicams lēmums un stingrs signāls Krievijai, ka pārējā pasaule (ar dažiem izņēmumiem, kuri vēl grib saglabāt savu neitralitāti) ir vienota.

20.05.2022.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px