EMĪLA SOLOVJEVA sirdslieta ir motosports. Jau daudzus gadus puisis aizraujas ar šo sporta veidu un gūst labus panākumus sacensībās.
Emīls dzīvo Jaunkalsnavā, mācās Kalsnavas pamatskolas 7. klasē un aktīvi iesaistās skolas dzīvē. Viņš ar motosportu nodarbojas kopš septiņu gadu vecuma.
– Pašlaik man ir 14 gadu, pusi no savas dzīves mana aizraušanās ir motosports, – atzīst Emīls.
– Pa šiem gadiem ir gājis visādi, bet pagājušajā gadā kļuvu par Latvijas junioru čempionu. Šogad arī veiksmīgi uzsāku sezonu Katalonijas čempionātā Spānijā, kur ieguvu 3. vietu. Kvalifikācijā diezgan ātri pieradu pie trases un uzrādīju 5. ātrāko apļa laiku. Pirmajā braucienā bija izcils starts, izvirzījos vadībā, bet pēc trim apļiem mani apsteidza, un finišēju kā otrais. Otrajā braucienā bija sliktāks starts, pēc līkuma biju septītais. Līdz brauciena beigām izdevās apdzīt dažus konkurentus, un es finišēju 4. vietā, aiz 3. vietas ieguvēja vien dažas simtdaļas. Brauciena pēdējā aplī arī uzrāvu ātrāko apļa laiku no visiem braucējiem. Pēc šīm sacensībām ar rezultātiem esmu apmierināts, uzskatu, ka šīs sezonas, kas sākās martā, pirmās sacensības tika aizvadītas ļoti labi.
Jautāts, kā aizsākās interese par močiem, Emīls atklāj: – Maziņam ļoti patika moči, tāpēc tētis man uzdāvināja mazu mocīti, ar kuru visu laiku vizinājos, braucot apkārt garāžai. Pēc kāda laika sapratām, ka mana aizraušanās ir liela un interese tikai aug, būs vajadzīgs nopietnāks mocis. Pēc kāda laika es dabūju savu pirmo kārtīgo krosa moci. Šobrīd es braucu ar 85cc motociklu, bet nākamgad būs jau jāsāk braukt ar 125cc dēļ vecuma un auguma.
Treniņi un sacensības ir intensīvi. Tie sniedz pieredzi, jaunas prasmes. Sacensības norisinās ne vien Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, kas ļauj iepazīt citas valstis un kultūru, bet vissvarīgākais – cīnīties trasēs, gūt uzvaras, pilnveidot savas prasmes un izvērtēt – kas izdevies labi, kas ne tik un kur vēl jāpiestrādā.
– Konkurence sacensībās ir ļoti liela. Īpaši šogad, jo igauņi ļoti aktīvi sākuši piedalīties sacensībās Latvijā. Es domāju, ka šis sporta veids ir viens no grūtākajiem, ja ne pats grūtākais, jo sportistam ir jābūt fiziski stipram un vienmēr jādomā soli uz priekšu, lai nebūtu nekādas negatīvas sekas. Sezona jau ir sākusies, tā ilgst apmēram līdz rudens vidum. Man vienmēr sezonas paiet saspringti – intensīvs sacensību grafiks, un es vairāk esmu treniņos un sacensībās nekā savās mājās. Trenējos visur, dažādās Latvijas vietās, biežāk tajās trasēs, kurās notiks sacensības, lai būtu kārtīgi gatavs. Šis sporta veids noteikti dod pieredzi, iespējas, uzmanību, prieku, sajūtas, – stāsta Emīls Solovjevs.
– Sacensībās esmu piedalījies tepat Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, kā arī devies tālāk – uz Poliju, Ukrainu, Itāliju, Beļģiju un Vāciju. Visgrūtākās trases, kurās esmu bijis, ir Itālijā, Sardīnijā, jo tur ir trases ar ļoti mīkstām smiltīm kopā ar lielu karstumu. Apskatīt valstis bieži nesanāk, jo gribas ātrāk nokļūt trasē un iekārtoties. Šogad ir prieks, ka atkal ir intensīvs sacensību grafiks, jo ļoti traki sacensības ietekmēja kovids. Daudzas sacensības tika atceltas, kas bija bēdīgi gan braucējiem, gan sacensību apmeklētājiem. Pašlaik man treniņi notiek biežāk, jo ir cītīgi jāgatavojas sacensībām. Šāgada mērķis ir būt Latvijas čempionam un piedalīties sacensībās ārpus Latvijas. Ārpus motokrosa arī nodarbojos ar florbolu, ko es uzskatu kā ļoti labu treniņu, jo tur ir ļoti daudz jāskrien un jābūt akurātam. Brīvo laiku lielākoties tikai pavadu treniņos un sacensībās. Pat mazāk atrodos mājās nekā motokrosā. Par nākotni neko baigi neesmu domājis, bet, kad beigšu braukt, labprāt kļūtu par treneri; kad tas būs – ir tikai atkarīgs no manis.
6.05.2022.