Pērle ir perlamutra apvalks, ko dažu sugu gliemji (gan jūras, gan saldūdens) veido ap gliemežnīcā iekļuvušu smilšu graudiņu vai citu sīku ķermenīti.
Arheoloģiskie izrakumi, freskas un ciļņi, literārie darbi pierāda, ka tās jau tūkstošiem gadu pieder pie pašiem iecienītākajiem rotājumiem, tās minētas Bībelē, Korānā, talmūdā. Apvienotajos Arābu Emirātos 1912. gadā pērli atrada vairāk kā 7000 gadu senā apbedījumā, senās Ķīnas vēsturnieki apgalvo, ka ķeizaram Ju jau pirms apmēram 5000 gadu dāvātas Huanhe upes pērles, Ņujorkas mākslas muzejā aplūkojama 300 gadu p. m. ē. no zelta un pērlēm darināta kaklarota, Luvrā – izrakumos persiešu ķēniņu pils sarkofāgā atrastā vairāk kā 2400 gadu senā trīsrindu pērļu kaklarota. Reljefi un gleznojumi uz pils sienām rāda bagātīgi pērlēm greznojušos persiešu valdniekus un valdnieces. Pērles nēsāja vai nu garās virtenēs, vai arī ievērtas ausīs, tās arī piešuva dārgām drēbēm, tās greznoja jostas, kroņus, arī bārdas un matus. Romas impērijas ziedu laikos pērles bija vērtīgākais, ko varēja nopirkt par naudu, no visām to ieguves vietām uz Romu plūda veselas pērļu – romieši tām deva vārdu „margarita" – straumes. Ietekmīgie un bagātie romieši bija nepārspējami savu pērļu rotu izrādīšanā un izšķērdīgi to iegūšanā. Vēsturnieks Plīnijs apraksta spilgtus piemērus, neslēpjot savu nepatiku pret izšķērdības māniju. Tā imperatora Kaligulas sieva pat niecīgās svinībās bija apkārusies ar pērlēm daudzu miljonu vērtībā, pats Kaligula lika ar pērlēm izrotāt savus zābakus un izgatavot pērļu kaklarotu savam mīļākajam zirgam. Par imperatoru Neronu stāsta, ka viņa nestuves bija bagātīgi rotātas pērlēm iekšpusē. Romā savu bagātību izrādīšana kļuva tik šokējoša, ka nācās noteikt, cik pērļu drīkst valkāt viena persona, bet Jūlijs Cēzars vispār aizliedza ar pērlēm greznoties zemākajiem slāņiem. Viduslaiku kristīgā morāle nosodīja ārišķības, un pērļu kā rotaslietu lietošana gāja mazumā. Tagad pērles simbolizēja Jaunavas Marijas skaidrību, Dieva un Jēzus Kristus mīlestību, ar tām rotāja Marijas tēlus, altārus, krustus, kausus, priesteru tērpus. XV-XVI gs. pērles atguva savu greznā rotājuma nozīmi, ar tām rotājās augstmaņi, valdnieki. Kaislīga to cienītāja bija Anglijas karaliene Elizabete I, kas gleznās vienmēr redzama ar vairākām pērļu virtenēm, dažas sniedzās tai līdz ceļiem, viņai piederēja vairāk kā 3000 pērlēm izšūtu tērpu. Ar pērlēm greznojās arī bagātākie pilsoņi. Arī mūsu dienās pērļu popularitāte nav zudusi. Ķīnieši XIII gs. sāka pērļu audzēšanu – ar speciālu lāpstiņu pavēra gliemežnīcas vākus un ar bambusa nūjiņas palīdzību ievietoja tajā māla bumbiņu, koka vai vara gabaliņu. Pēc tam gliemjus ievietoja atpakaļ ūdenī un pēc 3-12 gadiem „ievāca ražu". Mūsu dienās galvenās audzēto pērļu piegādātājas ir Japāna un Ķīna.
EGILS JUCEVIČS
6.05.2022.