Pēc ilgāka pārtraukuma 22. aprīlī Mētrienas pagasta ZS "Cīrulīši" interesentiem bija iespēja piedalīties LLKC Madonas konsultāciju biroja rīkotajā izglītojošajā seminārā klātienē.
Izbraukuma seminārs bija saistošs fermu saimniekiem, jo tika aplūkota tēma "Slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīme piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus". Ilutas un Andreja Ošu jaunuzceltajā fermā varēja gūt ieskatu, kā izvēle par labu mūsdienīgo tehnoloģiju ieviešanai atvieglo ikdienas darbu, kā arī novērtēt, kāda nozīme ir gan barošanai, gan ganāmpulka ģenētiskai izkopšanai ceļā uz augstāku izslaukumu.
Ar piena lopkopības saimniecību "Cīrulīši" un moderno tehnoloģiju izmantošanu jaunuzceltajā fermā iepazīstināja īpašniece Iluta Oša un viņas mamma Ligita Tumanova. Iluta turpina vecāku iesākto darbu piena lopkopībā no 2007. gada. Pirms tam "Cīrulīšos" 1989. gadā Tumanovu ģimene iesāka izmēģināt spēkus piena lopkopībā ar četrām govīm, veco kūti un pamazām ieaudzēja ganāmpulku. Tagad jaunā ferma ir uzcelta 70 slaucamajām govīm, bet ar jaunlopiem kopā ir ap 120 dzīvnieku.
– Sākām modernizāciju ar skatu nākotnē, lai pietuvotos mūsdienu prasībām atbilstīgiem apstākļiem. Jaunajā fermā iegājām 2020. gada 23. decembrī, Ziemassvētkus svinējām šeit. Dzinām govis slaukšanas robotā, pat četri cilvēki vienu govi stūmām. Tad viena govs iegāja pati, un pamazām pievienojās citas, ar laiku vairs nebija jādzen. Pamazām sapratām arī paši, kas tad īsti ir jādara, lai govīm slaukšanas robots patiktu, lai gribētu tur iet ne tikai pie barības galda. Robotam ir aktivizēta arī funkcija, ka tas zvana, ja kas nepatīk. Zvana, kad kas totāli notiek – rīts vai vakars, vai nakts. Kādreiz fermā strādāja četri, tagad – divi darbinieki.
Ar Eiropas Savienības fonda (ELFLA) atbalstu īstenojot projektu "Piena nozares modernizācija zemnieku saimniecībā "Cīrulīši"", tika nolemts attīstīt piena lopkopību tādā līmenī, lai pašiem būtu vieglāka ikdiena. Ar jaunās fermas celtniecības projektu negāja spīdoši, bet viss notiek tad, kad tam ir jānotiek. Ar pirmo piegājienu neizdevās, banka neiedeva naudu, pateica, ka izmaksas uz vienu govi ir pārāk lielas. Piesaistījām projektētāju, kam bija citāds skatījums uz plānojumu, ko mazliet pamainījām, tad arī izmaksas samazinājām.
Par modernizācijas projekta naudu ir veikta fermas būvniecība, iegādāts aprīkojums, izņemot robota iegādi. Robotu iegādājāmies par savu naudu. Slaukšanas robota "Fullwood Packo" uzstādīšanu veica igauņu firma "Tiidumäe Groupp OÜ", kas turpina veikt robota uzraudzību, – stāstījumā informāciju sniedza "Cīrulīšu" saimniece Iluta Oša.
Runājot par ieguvumiem, viņa uzsvēra: – Mūs priecē tas, ka govīm piena izslaukums ir palielinājies, salīdzinot ar to, kas bija. 10 t no govs gadā – tas mums ir neierasti daudz. Arī piens, tāpat kā viss cits, kļūst vērtīgāks. Turpinām darbu ģenētikā, jo vēlamies izaugsmi. Ganāmpulkā pamatā ir Holšteinas melnraibās un sarkanās slaucamās govis. Apzināmies, ka barība nav ideāla, bet arī ar to, ko šobrīd barojam, var celt produktivitāti, ja vien govij ir potenciāls. Robots, kas ražots Anglijā, ļauj strādāt mūsdienīgi, attālināti sekot līdzi tam, kas notiek sistēmā. Saimniekiem vairs nav jāpavada garas stundas fermā, ja ir labs palīgs – robots.
Semināra ievadā konsultants Edvīns Broks pasniedza Ošu ģimenei Latgales ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijas pateicības rakstu par ZS "Cīrulīši" ieguldījumu ganāmpulka ģenētiskajā izkopšanā.
Semināra laikā bija interese par to, kā tiek barotas "Cīrulīšu" govis. Iluta Oša iesāka ar humoru, ka, lai arī gribētu, ka govis mazāk ēstu un dotu vairāk piena, tā nekas nesanāk. – Paši izaudzējam kviešus, miežus, kopjam zālājus, sējam lucernu, āboliņu, pērkam barību no "dzirnavniekiem" – rapsi, placinātos graudus u. c. Ir ciet laižamo govju grupa un slaucamo govju grupa, un katrai – cita barība un piedevas. ZS "Cīrulīši" īstenoja arī LAD projektu, iegādājās zāles lopbarības sagatavošanas tehniku, – stāstīja Iluta Oša. Viņa piebilda: – Vēl mums ir vajadzīgs barības piestūmējs, un šobrīd tas ir smagākais darbs – dabūt barību fermā pie govīm. Ganāmpulks vasarā netiek laists ganībās, arī visa zaļbarība tiek pievesta.
Ilgus gadus ZS "Cīrulīši" piens tika realizēts AS "Lazdonas piensaimnieks", bet šopavasar tika pieņemts lēmums slēgt sadarbības līgumu ar LPKS "Viļāni".
Robotu izmantošana ikdienas darba atvieglošanai vairs nav jaunums. Ir ravēšanas roboti, ēdiena piegādes roboti, slaukšanas roboti. Par slaukšanas robota priekšrocībām tika mudināti izteikties arī igauņu apkalpojošās firmas pārstāvji.
– Slaukšanas robots nekad nekavē darbu, nekad nav darba laikā iereibis, vienmēr ir spējīgs strādāt, – šāds novērtējums tika uzņemts ar atzinību, atceroties dažādas situācijas, kad bijušas grūtības atrast fermā labus palīgus.
Kad tika uzdots jautājums par to, kā rīkoties, ja gadījumā pārtrūkst elektrības padeve, tika norādīts, ka rezerves variants ir strāvas ģenerators.
Seminārā piedalījās LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja/Lopkopības kompetenču centrs/Lopkopības konsultante Silvija Dreijere. Viņa runāja par slaucamo govju apsaimniekošanas un ēdināšanas nozīmi piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus. Ir svarīgi, ko celt govīm priekšā, lai tās draudzētos ar robotu. Vairāk uzmanības tika veltīts dzīvnieku barības devu sastāva analīzei saimniecības apstākļos.
LLKC Madonas KB vadītāja, ekonomikas konsultante Aija Vīgnere aplūkoja visus ekonomiskos aspektus, kā arī iepazīstināja ar ES līdzekļu piesaistes iespējām piena lopkopības saimniecību modernizēšanai.
27.04.2022.