Madonas ceļu rajona darbs ir gan slavēts, gan pelts, reizēm pamatoti, bet gana bieži tāpēc, ka cilvēki nesaprot, ka ceļus nogreiderēt un nolīdzināt nevar slikto laika apstākļu dēļ. Vienkārši – nevar. Bet ceļi ir slikti, un cilvēki dusmojas, nedomājot par reālajiem apstākļiem. Cilvēkiem jābrauc. Ceļi, kā saka, ir dzīvības artērijas, kontakti, sakari.
Mazliet no vēstures
Madonas ceļu rajona vēsture sākās 1929. gada aprīlī, kad izveidoja šoseju un zemes ceļu departamenta inženiera posteni Madonas apriņķī. To vadīja inženieris Alberts Neiders. Pamazām uzņēmums attīstījās. No 1932. līdz 1934. gadam tika uzceltas pirmās mehāniskās darbnīcas, piešķirts pirmais ceļu planētājs un tvaika veltnis.
Tūlīt pēc Otrā pasaules kara, 1944. gada augustā, izveidoja Madonas 215. ceļu ekspluatācijas iecirkni, bet gadu vēlāk to pārnumurēja par 10. ceļu ekspluatācijas iecirkni. Laika gaitā uzņēmumam bijuši dažādi nosaukumi – visilgāk – 10. ceļu ekspluatācijas rajons, ko daudzi vēl ļoti labi atceras. Svarīgi, ka uzņēmums nemitīgi attīstījās. Tagadējo Madonas ceļu rajonu nav iespējams salīdzināt ar tā pirmsākumiem.
Ceļinieki ciena savu vēsturi, ir sagatavota īpaša izziņa, kas vēsta par uzņēmuma pagātni.
Šodien – liels uzņēmums
Patlaban Madonas ceļu rajons mūsu rajonā izveidojies par vienu no lielākajiem uzņēmumiem ar spēcīgu tehnikas nodrošinājumu. Ir četras struktūrvienības – ir pirmais un otrais ceļu uzturēšanas iecirknis, kurus vada Egīls Šīris un Aivars Avens, abi pieredzējuši ceļu darbinieki. Vēl pastāv saimnieciskā darba iecirknis, kas strādā Imanta Jāņekalna vadībā. Ir centra iecirknis, kura ziņā ir galvenā tehnika. To vada Vilnis Ķūrens, bet Biruta Petruškeviča būtībā veic uzņēmuma dispečera funkcijas.
Pagājušajā gadā Madonas ceļu rajons veica darbus par 2,54 miljoniem latu. No tiem saviem tiešajiem pienākumiem – ceļu uzturēšanai – izlietots 1 miljons 435 710 latu.
– Ceļu uzturēšanai varam izmantot tikai tik daudz līdzekļu, cik mums dod "Latvijas Valsts ceļi". Protams, ka tas ir par maz, – saka Madonas ceļu rajona izpilddirektors Vilnis Ķūrens, kas jau daudzus gadus ir viens no uzņēmuma vadītājiem.
– Manā rīcībā ir valsts autoceļu vai to posmu saraksts ar noteiktajām uzturēšanas klasēm 2008. gadā, kas jāapsaimnieko Madonas ceļu rajonam. Tajā var izlasīt, ka visaugstākais uzturēšanas līmenis – A klase – attiecas uz ceļiem Cēsis-Madona-Vecpiebalga, Pļaviņas-Madona-Gulbene un 19,166 kilometri ceļa Madona-Varakļāni. Uz pārējiem valsts pirmās šķiras autoceļiem attiecas B vai C klases uzturēšanas nosacījumi. Uzņēmuma aprūpē ir arī valsts otrās šķiras ceļi.
Šobrīd uzņēmums nodarbojas ar ceļu uzturēšanu kārtībā. Strādā greideri, kas noplanē ceļus. Notiek ceļmalu attīrīšana no aizaugumiem un krūmiem, autopieturu apkārtnes sakārtošana. Rekonstrukcija noris apmēram četru kilometru garā posmā ceļā Ozoli-Liezēre. Tur būs divkārša virsmas apstrāde no granīta šķembām, ko noklās ar bituma emulsiju. Ceļš izskatīsies, it kā tas būtu noasfaltēts.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 03.07.2008.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS
AGRA VECKALNIŅA foto