Madonas novada skolu audzēkņu vecāki uz konferenci, ko organizēja pašvaldības izglītības nodaļa, šoreiz tika aicināti attālināti. Zoom platformā bērnu vecāki tika rosināti pārdomāt tēmu „Iespējas iedvesmoties ģimenē".
Lekciju „Vecāku atbalsts bērnam veiksmīgas karjeras veidošanā" dzirdējām pedagoģijas zinātņu doktores, karjeras konsultantes Intas Lemešonokas sniegumā, savukārt lekcijas „Iedvesmas spēks izaugsmei" tematu izgaismoja aktrise, runas pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas docente un TV raidījumu vadītāja Zane Daudziņa.
Karjeras konsultante Inta Lemešonoka vērsa uzmanību, ka Latvijā par bērna karjeru sāk uztraukties labi ja 7. klasē, taču visbiežāk karjeras izvēles tiek veiktas 9. un 12. klasē. Skandināvijā savukārt bērna karjeras ceļš tiek būvēts jau agrā bērnībā. Vecāki novēro bērna noslieci, piemēram, zīmēt vai darināt kaut ko ar rokām. Par nākotnes karjeru ieteicams domāt jau no mazotnes, laikus izzinot bērna stiprās un vājās puses, ka arī attīstot nākotnes karjerā noderīgas prasmes. Kādā vecumā jāsāk domāt par nākotnes profesiju? Ko var darīt vecāki, lai pamanītu un attīstītu bērna talantus un palīdzētu atrast atbilstošāko ceļu? Ar noderīgiem ieteikumiem dalījās karjeras konsultante un grāmatu „Kompetenču pieeja karjeras izglītībā skolā" un „Vecāku atbalsts bērnam veiksmīgas karjeras veidošanā" autore Dr. paed. Inta Lemešonoka.
Par karjeras un profesijas izvēles tēmu ar bērnu svarīgi runāt jau no mazotnes – stāstīt par savu un citu ģimenes locekļu nodarbošanos un taujāt par bērna interesēm. Šādām sarunām svarīgi veltīt laiku, censties iedziļināties un saprast. „Nevis ar standarta frāzēm un garāmejot, bet ar patiesu interesi bērnam brīvā brīdī varam jautāt: ko tev patīk darīt, kas tev interesē un padodas? Tāpat jāpievērš uzmanība bērna uzvedībai: kādam patīk būt aktīvam, iet ārā, komunicēt ar apkārtējiem, citam – darboties vienatnē, zīmēt, klausīties savu mūziku. Dažreiz arī šādas nianses norāda uz tendencēm – komandas cilvēks, individuālā darba darītājs vai vadītājs.
Vēlāk sākumskolas gados noderīgs instruments bērna talantu un personības analīzē ir arī interešu izglītība un dažādi pulciņi. Arī šeit pareizā formula būtu vērot, testēt un neuzspiest. „Bērni piedzimst ar katram unikālu gēnu kombināciju un talantiem. Tie var būt vairāki, taču svarīgi ņemt vērā arī personības tipu un citas cilvēka īpašības. Dažkārt vecāki cenšas bērnu virzīt, taču vadās paši pēc savām ambīcijām vai neanalizē bērnu kā personību kopumā."
Runātāja vērsa uzmanību, ka nepieciešamo profesionālo prasmju apzināšanās ir viens no karjeras veiksmes formulas stūrakmeņiem. Tā ir tikpat būtiska karjeras prasme kā sava laika plānošana, veiksmīga uzdevumu izpilde, atbildība, grūtu problēmu risināšanas prasme un darbs grupā. Otrs veiksmes formulas stūrakmens ir atbildes uz trim jautājumiem: ko es gribu?; ko varu?; kā to varu apgūt? Veiksmīgas karjeras izvēles pamatā ir savu vēlmju apzināšanās: „Nevis iešu uz juristiem, jo tur labi maksā, bet iešu uz skolotājiem, jo man patīk šis darbs."
Uzzinājām, ka mūsdienu karjeras vadības teorijas kā noteicošo atbilstošas profesijas izvēlē uzsver jēdzienu „personības tips": praktiskais, intelektuālais, mākslinieciskais, sociālais, konvencionālais vai uzņēmīgais.
– Talanti, stiprās un vājās puses un personības iezīmes – tas viss nosaka, cik atbilstoši esam kādai profesijai, – skaidroja karjeras konsultante. – Ne velti mēdz teikt: cilvēks īstajā vietā! Šādi saka par tiem profesionāļiem, kas ir gan zinoši un talantīgi, gan atbilst konkrētajai profesijai pēc savām rakstura un personības iezīmēm.
Jāņem vērā arī bērna vecumposma attīstības īpatnības: pusaudžu vecumā jaunieši nereti ir lieli maksimālisti un radikāli savos spriedumos. Ja paziņojumam par nākotnes profesiju seko negatīva vai noraidoša reakcija no vecāku puses, bērns var noslēgties sevī un izvairīties par šiem jautājumiem ar vecākiem runāt vispār.
– Piemēram, bērns paziņo, ka grib būt blogeris. Vecāki var saķert galvu un teikt: vēl ko neizdomāsi! Visdrīzāk, sekos bērna pretreakcija: jūs neko nesaprotat! Tā vietā pareizāk būtu ar bērnu runāt mierīgi, kopīgi izpētīt informāciju par šo vai citu profesiju. Internetā ir daudz noderīgu rīku, piemēram, profesijupasaule.lv, kur ir video, profesiju apraksti un pieredzes stāsti. Ir vērtīgi bērnam ļaut izmēģināt un pie secinājumiem nonākt pašam – izmantot Ēnu dienas vai vasaras darba iespējas, – uzsvēra Inta Lemešonoka.
Aktrise un pasniedzēja Zane Daudziņa uzmanību pievērsa iedvesmai un tās gūšanai ikdienā. – Mēs dzīvojam gan ar lieliem mērķiem un grūti aizsniedzamiem ideāliem, gan ikdienas dzīvi, un nereti tieši ikdienā neredzam iedvesmu. Bet tā tur ir, – apliecināja runātāja. – Pandēmijas radītie ierobežojumi radīja labvēlīgus apstākļus pašdisciplīnai, un es turpināju izglītoties. Tas iedvesmoja un joprojām vairo paļāvību saviem spēkiem.
Ar piemēriem no savas un ģimenes dzīves Zane Daudziņa apliecināja, ka diendienā ir svarīgi citam citu turēt, balstīt, nepagurstoši sūtīt saviem tuvākajiem beznosacījumu mīlestību un laba vēlējumus. Tāpat svarīgi apzināties sevī spēka līmeni, nepazaudēt interesi par apkārt notiekošo.
– Šogad daudz laika pavadīju laukos, un vairāk nekā jelkad agrāk esmu izjutusi sevi kā dabas daļu. Man bija iespēja mosties reizē ar saullēktu, izbrīvēt brīžus elpošanas vingrinājumiem, – atcerējās lektore un noslēgumā auditorijai iemācīja savu elpošanas metodi ikdienas praksei stresa mazināšanā.
12.04.2022.