„Uz kastītes bija rakstīts – no trīs līdz pieciem gadiem, bet es to jau divos mēnešos saliku!" (Anekdote)
Spēli, kurā no krāsainiem kvadrātiņiem saliek dažāda veida mozaīkas, pazina senajā Ķīnā un senajā Ēģiptē, līdzīgs laika kavēklis ap 1650. gadu bija Zviedrijas karalienei Kristīnei. Par mūsdienu puzles „tēvu" uzskata Londonas karšu tirgotāju un gravieri Džonu Spilsburiju, kas 1760. gadā uz mahagonija koka plāksnes uzlīmēja Anglijas karti un sazāģēja to pa 39 grāfistu robežām. Viņš savu izgudrojumu piedāvāja skolām – skolēniem no gabaliņiem bija jāsaliek karte, tā gan iepazīstot grāfistu nosaukumus, gan uzzinot, ar kādām citām tā robežojas. Skolas mācību procesā, padarot to interesantāku, pirmo reizi ienāca spēles elements. Viņš izveidoja astoņus komplektus: Pasaule, Eiropa, Āzija, Āfrika, Amerika, Anglija ar Velsu, Īrija, Skotija, bet vēlāk tika līdz 30 kartēm, un bija pirmais, kas jauno rotaļu ne tikai izgatavoja, bet arī tirgoja. Viņa sekotāji no 1775. gada līdzīgus komplektus veidoja citiem mācību priekšmetiem. Līdz XIX gs. vidum tos izgatavoja ar rokām no dārgām koku šķirnēm, tie prasīja precīzu apstrādi, bija dārgi, un daļiņu skaits nepārsniedza 300. Gadsimta beigās puzles sāka gatavot no finiera, drīz arī no kartona. Ar 1880. gadu tās veidoja arī pieaugušajiem – izklaidei, uzmanības un loģiskās domāšanas treniņiem. To ražošanā izmantoja zāģmašīnas, 1945. gadā tās nomainīja preses – nu jau rūpnieciski gatavoja puzles ar vairāk kā 1000 daļiņām. Sākumā, veidojot attēlu, daļiņas vienkārši novietoja vienu otrai blakus, bet 1909. gadā ASV radīja „Interlock Puzzle" ar savienojamām daļiņām. „Puzlemānija" sākās ASV un Anglijā pēc Pirmā pasaules kara un drīz vien aptvēra visu pasauli. Grūti atrast vārdus puzles popularitātes raksturošanai. Tās veido dažāda vecuma spēlētājiem: 8-10 gadu veciem bērniem piemērotas puzles ar 300 gabaliņiem, vecākiem par 12 gadiem jātiek galā jau ar vismaz 500 gabaliņu mozaīku. Rekordiste ir Vācijas „Ravensberger" firmas puzle ar 1 114 800 gabaliņiem, ko 2008. gadā pilsētas centrālajā laukumā salika Ravensbergas iedzīvotāji. Pasaulē lielāko 300 m2 puzli veido apmēram 1700 daļiņas, katra 45 × 38 cm liela. Piecpadsmitgadīgā amerikāniete Depika Ravičandra ir rekordiste puzles salikšanas ātrumā. Viņa 13 min. un 17 sek. salika vienu no sarežģītākajām puzlēm pasaulē – „GWR Hasbro Puzzle" – ovālas formas, ar vienādiem gabaliņiem, bez norādes, kāds attēls jāsaliek. Erinai Gumpertei (ASV) 18 000 daļiņu „Paradīzes saulrieta" pabeigšanai pietrūka vienas daļiņas. Viņa nepabeigtās puzles fotogrāfiju ievietoja internetā un lūdza palīdzību. Atsaucās „Ravensberger" klientu serviss, kas atsūtīja gan trūkstošo daļiņu, gan bērnu puzli viņas mazulim, kas nelaimīgo daļiņu bija … sakošļājis un norijis. Katru gadu 29. janvāris ir starptautiskā Puzles diena.
EGILS JUCEVIČS
8.04.2022.