1. aprīļa vakarpusē īpašā gaisotnē – bez 2 metru distances un aizsargmaskām – Madonas kultūras nama zālē pulcējās Madonas Valsts ģimnāzijas 12. klašu skolēni, viņu tuvinieki un skolotāji, lai tiktos pasākuma „Žetonu vakars" norisē.
Vakara gaitā 12. klašu skolēni katrs saņēma žetongredzenu – piederības zīmi savai skolai – un sniedza aizraujošus priekšnesumus. Vispirms gan visus uzrunāja vairāki sveicēji, kā pirmā – ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece.
– Šī ir diena, kad pēc tik nomācošiem ierobežojumiem divu gadu garumā atkal ir iespēja ielūkoties vienam otra sejās. Pirmo dienu esam bez maskām, un, kaut arī mūs nomāc raizes par pasaulē iedragāto mieru, tomēr, iestājoties pavasarim, kad sveic arī saules pielietas dienas, kopā ar dabas atmodu prāts noskaidrojas un ir ticība, ka viss nostāsies reiz savās vietās, – uzsvēra direktore. Viņa piebilda, ka daudzo notikumu virpulī žetonu vakars šogad notiek pavisam neierastā laikā, un tomēr –
Madonas Valsts ģimnāzijas 48 jaunieši ir pietuvojušies vistrauksmainākajam laikam skolas dzīvē. – Ikviens ģimnāzists ir maza daļiņa no skolas lielās saimes, – turpināja Vanda Maderniece. – Mēs nezinām, kā iegrozīsies jauniešu dzīves ceļi, tomēr katrs lolo cerības veidot savu nākotni. Vecāki – domās un sapņos, bērni –
reālā rīcībā. Šis ir divpadsmito klašu jauniešu vēlmju izvērtēšanas laiks. Iespējams, kāds no jums grib sasniegt bērnībā izsapņotu sapni, kādam vēl šobrīd nav skaidrs, kādu ceļu izvēlēties. Ir tik daudz iespēju, un tas ir liels izaicinājums, jo arī prasības arvien pieaug. Tāpēc vajadzīga drosme, pārliecība, uzņēmība un čaklums! Jūsu vidū ir tik daudz talantu, aktīvistu, līderu – dažādās jomās prasmīgu jauniešu. Esat bagātinājuši mūsu skolas dzīvi un jau sākuši izvērtēt savu zināšanu pūru. Ir nokārtots eksāmens svešvalodā, un šis ir neliels atelpas brīdis līdz nākamajiem pārbaudījumiem. Saņemot žetona gredzenu, tas kalpos kā piederība skolai un būs veiksmes talismans, – vēstīja direktore.
Vēršoties pie vecākiem, skolas vadītāja lika aizdomāties, ka jaunatklāsmes tieksme jauniešiem neļauj staigāt pa vecāku iestaigātajiem ceļiem. Jauniešiem ir sava pārliecība, sava taisnība, un viņu meklētāju garu nevajadzētu apslāpēt: – Ir jābūt tik gudriem, lai pavisam nemanot rādītu pareizo ceļu, un tāda ir bijusi mūsu līdzšinējās sadarbības būtība.
– Paldies skolotājiem par darbu un vecākiem par sadarbību ar skolu! Lai visās mājās un skolā ir daudzsološs dienu un nedēļu ritējums, lai tas ir piepildīts ar darbīgumu, uzdrīkstēšanos un apņēmību un lai priecīgs pienāk izlaiduma laiks! – vēlēja direktore.
Klātesošos sveica arī Madonas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, pakavējoties atmiņās par savu žetonu vakaru: – Lai cik tas bija sen, tomēr atceros šī vakara spilgtākos momentus, un tas ir tāpēc, ka žetonu vakars ir kā tilts starp bērnības un pieaugušo pasauli. Līdz šim arī jums bija ērti patverties, saņemot atbalstu un mīlestību no vecākiem un sabiedrības, bet, sasniedzot 18 gadu vecumu, šis tilts pamazām sabrūk, un jauniešiem jākļūst patstāvīgiem, ikviens kļūst atbildīgs par sevi un sabiedrību. Izaugsme ar to tomēr nebeidzas, tā ir dzīva tikmēr, kamēr cilvēkā mājo brīva vieta brīnumam – ik dienu taču gaidām iespēju ieraudzīt ko nebijušu!
Jauniešiem pašvaldības pārstāvis vēlēja veiksmi eksāmenos, atrast īsto ceļu savā karjerā un būt sabiedrības sargiem nākotnē.
Būtiski, ka ģimnāzijas topošie absolventi no trim vidusskolas gadiem klātienē mācījušies tikai pusotru gadu. Pārējais laiks pagājis attālinātā mācību procesā. Par to īpaši rūpējušās abu klašu audzinātājas – skolotāja Emerita Beļauniece un skolotāja Agnese Liepiņa. Emeritai Beļauniecei 12.a klase ir piektā audzināmā klase, Agnesei Liepiņai 12.b ir pirmie audzināmie. Priekšstatu par sevi abas klašu komandas bija sagatavojušas aizraujošā video formā.
– Dzīvojam laikā, kad ļoti maz jokojas, un, kaut šodien ir 1. aprīlis, arī man nav vēlēšanās jokot, – aizdomājās skolotāja Emerita Beļauniece. – Viss līdzšinējais laiks ir bijis saistīts ar nezināmo. Uztraucāmies par attālināto mācību darbu, šobrīd uztraucamies par mūsu ne tik adekvāto kaimiņu, uztraucamies, kāda būs nākotne. Procesus pasaulē ietekmēt nevaram, bet gudri cilvēki saka, ka tikai tad, kad sapņi kļūst lielāki par bailēm, ir iespējams ko sasniegt. Lai jūsu sapņi ir lielāki par jūsu bai-
lēm! – vēlēja klases audzinātāja.
– Esmu pateicīga Dievam, ka tieši jūs bijāt mani pirmie audzināmie, – 12.b klases audzēkņiem sacīja skolotāja Agnese Liepiņa. – Jūs bijāt tik lieli, patstāvīgi un tik daudz izdarījāt paši! Jums būs rezervēta īpaša vieta manā sirdī un atmiņās vēl ilgu laiku.
Vecāku vārdā skolu un skolotājus sveica Andrejs Ceļapīters: – Ikreiz, kad esam ģimnāzijas pasākumos, gūstam pozitīvu enerģijas lādiņu. Šeit koncentrēta pozitīvu cilvēku kopa, kura to dod vienmēr no jauna.
Runātājs izteica prieku, ka ģimnāzija beidzot – pēc daudzu gadu dzīves dažādās pilsētas vietās – ir atradusi savas īstās mājas Skolas ielā. Ir skaista un sakārtota ēka, kurā jāieliek saturs, kurā ir brīnišķīgs skolotāju un audzēkņu kolektīvs.
12. klases audzēkņus sveica vienpadsmitie, un sarīkojuma pirmās daļas izskaņā tika sveikti konkursa "Gada ģimnāziste un Gada ģimnāzists" uzvarētāji – Elīza Elsiņa un Tomass Aizstrauts.
Pasākuma otrajā daļā visus priecēja 12. klašu priekšnesumi, kuros dominēja deja, kustība, dziesma un video. Žetonu vakars bija kā liels emociju karuselis, kas deva iespēju jauniešiem sevi parādīt un savstarpēji sadarboties. Salīdzinoši īsā laika periodā viņi spēja radīt kvalitatīvu pasākumu, kas pierāda – jauniešos patiešām ir gan enerģija, gan izdoma un humors, gan spēks!
6.04.2022.