Barkavas pusē laukos lielākoties sniegs jau ir nokusis, palikušas tikai saliņas, taču viss vēl izskatās pelēks, nedzīvs, naktīs vēl pieturas sals. Raugoties uz ziemāju laukiem, jācer, ka viss ir dzīvs. Vajadzīgs siltums, saule, un aprīlī lauku darbi sāksies arī šejienes tīrumos, ziemājiem dodot virsmēslojumu, lai sējumi saņemtos.
Šopavasar lauku saimnieki, lielākoties graudaudzētāji, kas labību audzē ar konvencionālām metodēm, pauž izbrīnu par minerālmēslu cenām un arī to pieejamību.
Uz jautājumu par minerālmēslu krājumiem LPKS "Barkavas arodi" izpilddirektors Alberts Gailums atbildēja: – Lielākā daļa zemnieku šim gadam jau ir sapirkuši visu nepieciešamo pavasara lauku darbiem. Jau gada beigās resursu cena palielinājās, arī minerālmēslu cenas kāpa augšā, un jau tad daudzi teica: "Mēs tik dārgus nepirksim. Nevar tik dārgus atļauties." Taču cenas turpina augt elektroenerģijai, degvielai, un tagad arī minerālmēslu cena iedzen šokā. Nekādu uzkrājumu "Barkavas arodos" šogad vairs nav, kā bija kādreiz. Visi sagādātie minerālmēsli jau ir pārdoti saimniecību īpašniekiem, lauku saimniekiem ir tikai jāaizved.
Minerālmēsli piegādāti gan no Krievijas, gan Eiropas, gan jau to piegādei atradīs jaunas ķēdes, taču minerālmēsli maksā trīsreiz dārgāk, ir jārēķina, cik var nopirkt. Droši vien nonāksim līdz tam, ka minerālmēslus izmantos mazāk, tikai redzēs, kā tas atsauksies uz ražu. Arī labības sēklas cena iet tikai uz augšu. Ja lopbarības kviešus var pārdot par 300 eiro/t, ja rapsis maksā 900 eiro/t – nekad tā nav bijis.
Par to, vai kooperatīvajā sabiedrībā ir plānots šā gada darbs, labības iepirkuma apjoms, A. Gailums minēja: – Kamēr nav pilnīgi skaidrs, cik daudz platību tiks apsēts ar vasarājiem, nevar neko plānot.
Jautāta par zemnieku noskaņojumu pirms lauku darbu sezonas, Varakļānu novada pašvaldības lauku attīstības konsultante Janīna Grudule stāstīja: – Cik zinu, noskaņojums ir strādāt. Kam nav iztērēti Lauku atbalsta dienesta maksājumi, tie tiks izmantoti. Ja ir nauda, par ko iegādāties sējai nepieciešamo, tā ir jāliek lietā, jo viss paliek tikai dārgāks. Iespēju robežās lauku saimnieki resursus jau ir sagādājuši. Daudzi – arī dārgos minerālmēslus, jo kooperatīvi nāk pretī, cerot, ka raža būs un rudenī saimnieki varēs norēķināties. Visi jau skatās arī uz cenām, cenšas neko lieku nepirkt. Arī minerālmēslus izmantos tik, cik varēs atļauties nopirkt. Jau tagad ir prognoze, ka arī graudiem būs lielāka iepirkuma cena. Kam ir ko realizēt, labība jau šopavasar maksā, kvieši – ap 400 eiro/t. Jo lielāka saimniecība, jo ir cerība, ka varēs sabalansēt izdevumus ar ienākumiem. Kas cits zemniekiem atliek – ir jāapsēj tīrumi, jāsaražo pārtika, jo sakarā ar politiskajiem notikumiem Ukraina jau ir paziņojusi, ka labību patlaban tirgum nenodrošinās.
Par to, kā var attīstīties situācija, neizpratni pauda zemnieks Jānis Freimanis no ZS "Mazputniņi": – Godīgi sakot, ļoti pārsteidza zemkopības ministra izteikums 18. marta intervijā "Rīta Panorāmā" par to, ka risinājumi minerālmēslu iztrūkumam ir atrasti. Jā, šai sezonai nepieciešamais slāpeklis lielā daļā saimniecību ir sagādāts. Bet ir arī daļa saimnieku, kuriem tā vēl trūkst, kur to iegādāties – nav skaidrs. Tomēr tā ir mazākā problēma. Jau pēc četriem mēnešiem augkopības saimniecībās jāienāk fosfora un kālija mēslojumam, kuru izmantos reizē ar rudens sēju. Šobrīd kooperatīvi vaiga sviedros strādā, lai pārorientētu minerālmēslu piegādes ķēdes, bet teikt, ka situācija ir pilnībā atrisināta – tā nav taisnība. Jāsaka arī, ka neredz ministrijas palīdzību piegādes ķēžu pārorientēšanā.
Protams, bioloģisko saimniecību īpašniekus minerālmēslu pieejamība un cenas lēciens neuztrauc, ko nevar teikt par citu resursu cenu kāpinājumu.
Apkopoja IVETA ŠMUGĀ
25.03.2022.