Šerloka Holmsa „tēvs" Arturs Konans Doils apgalvoja, ka sers Henrijs Bāskervils auzu putru esot pilnīgi ienīdis. Viņš laikam nebija tipisks brits – mūsdienu auzu putra „Porridge"
ir angļu brokastu sastāvdaļa, kas popularitātes ziņā daudz neatpaliek no rīsiem ķīniešu ēdienkartē. To, ka auzas nodrošina stipru veselību un daudz enerģijas, pirms 2000 gadu atklāja skoti. Viņi, lai atjaunotu enerģijas rezerves, no auzām ceptus pīrāgus ņēma līdzi karagājienos. Tieši skoti bija arī pirmie, kas uzturā sāka lietot auzu pārslas. Turpat blakus Anglijā auzas izmantoja tikai zirgu barošanai, un radās teiciens, ka Anglijai ir izcili zirgi, bet Skotijai – izcili vīri. Par porridge putru dēvē tikai kopš 17. gs., bet pienā vai ūdenī vārītus saberztus auzu, kviešu vai kukurūzas graudus pārtikā lieto jau vismaz 12 000 gadu, kopš cilvēki no klejotājiem medniekiem un vācējiem kļuva par zemkopjiem. Laikam ejot, cilvēki iemācījās no biezākas graudu putras uz karstiem akmeņiem cept plāceņus, ko varēja lietošanai saglabāt ilgāku laiku. Šī pāreja no putras uz maizi notikusi gandrīz vienlaicīgi visos kontinentos. Auzas cilvēki intensīvi kultivē apmēram 3000 gadu, kas, salīdzinot ar citu labību, ir visai īss laiks. Savvaļas auzu paveidi no savas dzimtenes Rietumāzijā Vidusjūras reģionā nonāca pirms apmēram 7000 gadu, pirmie mēģinājumi tās kultivēt ap 5000. gadu p. m. ē.
konstatēti Polijā un apvidos ziemeļos no Melnās jūras, centrālajā Eiropā – ap 2400. gadu p. m. ē. Tolaik cilvēki auzas savos labības laukos uzskatīja drīzāk par nezā-
li – salīdzinājumā ar citu labību tās deva mazāku ražu un bija grūti novācamas, jo graudi no skarām viegli lūza. Bronzas laikmeta beigās (1000 gadu p. m. ē.) klimats kļuva arvien sliktāks, bet auzas arī šādos apstākļos auga labi un deva stabilu ražu, tādēļ kļuva interesantas cilvēkiem, sevišķi ziemeļu apvidos, tās augstu vērtēja senie ģermāņi. Jau viduslaikos auzu loma centrālajā Eiropā bija liela, tā samazinājās tikai ar kartupeļu ienākšanu. Vēl 1939. gadā auzas pasaulē aiz kviešiem un kukurūzas bija trešie visvairāk ražotie graudaugi. Pēc Otrā pasaules kara tās audzēja mazāk – traktori lauksaimniecībā samazināja auzu patērētāju zirgu skaitu. Vēl XVIII gs. auzu putra skaitījās nabaga ļaužu ēdiens, bet šodien vienu no pasaules senākajiem ēdieniem var pasūtīt arī greznā brokastu restorānā. Auzu ēdieni ir populāri kā nekad agrāk, tos augstu vērtē barības vielu, dotās enerģijas, iedarbības uz cukura līmeni asinīs dēļ. Kopš 1994. gada Skotijā ik gadu notiek „World Porridge Making Championship", kur pavāri no visas pasaules cīnās par „Golden Spurtle" – putras maisāmo stieni. Vispār, lai piesaistītu veiksmi, porridge esot jāmaisa tikai pulksteņa rādītāja virzienā ar labo roku, pretēja rīcība garantēti piesaukšot nelaimi.
EGILS JUCEVIČS
23.03.2022.