Laikā, kad daļu Latvijas vēl klāj sniega sega, citviet jau jūtams pavasaris, un ugunsdzēsēji glābēji ik dienu steidzas dzēst pērnās kūlas ugunsgrēku. Kopš 13. februāra valstī reģistrēti jau 40 kūlas ugunsgrēki.
2021. gadā Vidzemē dzēsti 186 kūlas ugunsgrēki – par 90 ugunsgrēkiem mazāk nekā 2020. gadā, kad reģistrēti 276 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika. Kūlas ugunsgrēku skaits Vidzemē būtiski samazinājies Gulbenes novadā. Pērn Vidzemē kopumā izdegušas zemes platības 99 hektāru lielā platībā. (Salīdzinājumam – 2020. gadā tās bija 129,93 hektārus lielas teritorijas.)
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Sandra Vējiņa stāsta:
– Šogad Vidzemē reģistrēti jau pieci kūlas ugunsgrēki (Valmieras, Cēsu un Limbažu novadā), pirmais no tiem bija Valmierā 5. martā. Pirmais kūlas ugunsgrēks 2020. gadā mūspusē tika reģistrēts 27. februārī Ainažos, bet 2019. gadā – 7. martā Limbažu novadā, vēl gadu iepriekš – 22. februārī Salacgrīvas novadā. Vidzemē aizvadītajā gadā bija četri novadi – Strenču, Beverīnas, Naukšēnu un Lubānas -, kuros netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Lai arī kopumā Vidzemē reģistrēti par 90 kūlas ugunsgrēkiem mazāk nekā 2020. gadā, to skaits tomēr dažos novados mūspusē ir audzis. Salīdzinot ar 2020. gadu, pieaugums fiksēts Valmieras pilsētā, Cēsu novadā, kā arī Jaunpiebalgas novadā. Savukārt kūlas ugunsgrēku skaits pērn ir sarucis 22 Vidzemes novados (datus salīdzinot pa novadiem vēl pēc gada pirmajā pusē esošā novadu dalījuma), visbūtiskāk – Gulbenes, Alūksnes un Apes novadā.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Andris Kellijs uzsver:
– Kūlas ugunsgrēku skaitu joprojām var samazināt tikai cilvēku uzvedības maiņa un nolaisto, degradēto teritoriju sakopšana. Mēs redzam, ka tajos pagastos un vietās, kur tiek apstrādātas lauksaimniecības zemes un apsaimniekotas teritorijas, nenotiek kūlas veidošanās un līdz ar to nav iespējama tās degšana. Aicinām iedzīvotājus apzināties, ka, dedzinot sauso zāli, viņi apdraud sevi, savu un apkārtējo īpašumu, jo nevienu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas dēļ tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.
– Pirmie kūlas ugunsgrēki parasti norisinās nelielās platībās, bet, iestājoties sausākam laikam, pērnās zāles ugunsgrēku platības kļūst arvien lielākas un liesmas nereti pārņem arī jaunaudzes un mežus. Nodedzinātās zāles vietā pēc laika izaugs jauna, turpretī nodegušā meža atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes, – skaidro Sandra Vējiņa. – Zemes īpašnieka pienākums ir veikt pasākumus (piemēram, regulāri pļaut zāli), lai neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana. Par šo pienākumu nepildīšanu VUGD amatpersona var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskai personai ir no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai – no 280 līdz 1400 eiro. Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, jāatbild uz dispečera jautājumiem. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par ugunsgrēku, lai viņi varētu laikus ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Visā Latvijā aizvadītajā gadā dzēsts 1161 kūlas ugunsgrēks, un tas ir par 16% mazāk nekā gadu iepriekš. Kūlas dedzināšanas rezultātā tika iznīcinātas 17 ēkas vai būves, kā arī izdega 1008 hektāri Latvijas zemes. 2020. gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki – par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019. gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769.
15.03.2022.