Par piemērotāko slidu rašanās vietu uzskata Somijas dienvidus ar daudzajiem ezeriem, tur tādas varēja parādīties jau pirms 5000 gadu. Itāļu un britu zinātnieku eksperimenti rādīja, ka, pārvietojoties ziemā pa sasalušo ezeru ledu ar slidām, cilvēki ietaupīja līdz 10% enerģijas. (Iespējams, pie pēdām piesietas dzīvnieku kaulu slidas varēja pastāvēt pat jau jaunākajā akmens laikmetā.)
Tik veci ir arī senākie arheoloģiskie atklājumi Dienvidu Bugas upes krastos netālu no Odesas un Slovākijā pie Vesely u Trnavu (3000 gadu p. m. ē.), atradumi no II-III gs. p. m. ē. Šveicē un Skandināvijā. Ārēji tie, protams, maz atgādina tagadējo slidotāju aprīkojumu. Katra tauta slidas gatavoja savā veidā, no dažādiem materiāliem; Sibīrijā – no valzirgu ilkņiem, Kazahstānā – no zirgu kauliem. Kaulus vispirms saplacināja un galus noslīpēja smailus, tad izurba caurumiņus un ar tajos ievērtām kaņepāju auklām vai ādas sloksnītēm piesēja pie apaviem. Slidu asmeņus izgrieza arī vienkārši no koka. Pirmatnējās slidas vairāk līdzinājās slēpēm – tām nebija asu slieču, par slēpēm tās bija daudz šaurākas, labākai slīdēšanai pa ledu bija jāizmanto nūjas. Vēlākās versijās sāka izgatavot asmeņus, kurus ar siksnām piestiprināja pie apaviem. Neatkarīgi no asmeņu materiāla, to kopīgā īpašība bija virsmas izturīgums un gludums. XIV gs., galvenokārt Norvēģijā, slidas sāka veidot no koka ar apakšējā daļā iestiprinātām dzelzs sliecītēm. Viduslaikos lietoja slidas gan ar kaulu, gan arī ar dzelzs sliecītēm. Pirmais slidas pieminējis mūks Viljams Fitcstepens savā grāmatā par Kentrberijas arhibīskapu Tomasu Beketu (XII gs.): „Kad purvi aizsalst, tur skrien Londonas jaunatne. Daži pie pēdām ir piestiprinājuši kaulus un rokās tur apkaltas nūjas. Viņi lido pa ledu kā putni vai izšautas bultas." Viduslaiku slidu asmeņiem vēl nebija asu šķautņu, tie, lai nodrošinātu stabilitāti, bija arī platāki par saviem modernajiem pēctečiem. Uzskata, ka pirmās metāla slidas 1572. gadā izgatavoja Skotijā. Asmeņiem sāka veidot divas šķautnes un gropi, tagad slidas varēja lietot bez nūju atbalsta. XIX gs. slidas pie apaviem vairs nesēja, bet pie tiem stiprināja ar skrūvēm. Slidošana bija populāra (sevišķi Nīderlandē), ar to aizrāvās arī augstdzimušas personas – Ludviķis XVI, Napoleons I, Napoleons III un visa Anglijas karaliskā Stjuartu dzimta labprāt kāpa uz slidām. 1742. gadā Edinburgā (Skotija) nodibinājās pirmā slidošanas apvienība. Kopš tā laika sporta slidošana iedalījās ātrslidošanā un daiļslidošanā, notika sacensības. 1865. gadā amerikāņu daiļslidotājs Džeksons Hains radīja metāla slidas, kas bija tieši savienotas ar slidzābaku zolēm. Viņu arī uzskata par daiļslidošanas pamatlicēju, 1868. gadā viņš Vīnē uz ledus dejoja valsi. Pirmais pasaules čempionāts notika 1896. gadā Sanktpēterburgā.
EGILS JUCEVIČS
11.03.2022.