Pagājušā gada 1. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, noteica Varakļānu kā atsevišķa novada izveidi. Varakļānu novadā iekļauta Varakļānu pilsēta, Varakļānu pagasts un Murmastienes pagasts. Kā novada administratīvais centrs noteikti Varakļāni.
Sākotnējā likumprojekta apspriešanas gaitā Varakļānu novads tika iekļauts Madonas novada sastāvā. Pieņemot likumu Saeimā, Varakļānu novads tika iekļauts jaunveidojamajā Rēzeknes novadā. Likums tika grozīts, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, kurā tiesa atzinusi, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Sprieduma pamatā bija norādīts uz trim pretrunām ar reformas mērķiem un kritērijiem: novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra; likuma kritērijos nav (un nav ņemama vērā) kultūrvēsturiskā piederība, bet ekonomiskā attīstība; iedzīvotāju viedoklis (aptaujā 84% iedzīvotāju bija par iekļaušanos Madonas novadā).
– Kā jūtas varakļānieši, kā dzīvo un sadzīvo savā suverēnajā Varakļānu novadā, kur vēl pagājušajā gadā virmoja strīds, kam tikt pievienotam – Madonas vai Rēzeknes novadam? – jautāju Varakļānu novada domes priekšsēdētājam MĀRIM JUSTAM.
– Pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, ieskaitot ziedojumus Satversmes tiesas pieteikuma sagatavošanai, auto un traktortehnikas braucienam, situācija izvērtās par labu visiem Varakļānu novada iedzīvotājiem. Cilvēkiem viedokļi atšķiras, tie nekad nebūs vienādi. Ir iedzīvotāji, kam īpašumi atrodas bijušā Viļānu vai Rēzeknes novada teritorijā, līdz ar to viņiem liekas, ka Varakļānus var pievienot Rēzeknes novadam. Tomēr lielākajai daļai iedzīvotāju visa līdzšinējā pieredze ir saistīta ar Madonas novadu, apmierina gan kultūrpolitika, gan pašreizējā sadarbība valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanā. Raugoties uz Varakļānu novadu, kāds tas ir šobrīd, mums ir dots iespēju laiks. Tā ir pakalpojumu sniegšana tuvāk dzīvesvietai, novada pārskatāmība. Neatkarīgi no reformas virziena, šī neatkarība un lemttiesības būtu zaudētas. Mēs uz vietas labāk redzam lietas, kas ir vajadzīgas, kā arī saskatām iespējas, kā to realizēt. Domāju, ka iedzīvotāji ir tikai ieguvēji.
Jautāts, kādas izmaiņas ir Varakļānu novadā, saglabājot suverenitāti, Māris Justs vēlreiz uzsver: – Šobrīd to uzskatu par Varakļānu novada attīstības iespēju laiku. Mēģinām sagatavot pēc iespējas vairāk augstas gatavības tehnisko projektu, lai piedalītos investīciju konkursos, kā arī jau piedalāmies dažādos projektos, lai Varakļāni attīstītos. Šobrīd domājam par vairāku Varakļānu pilsētas centrālo ielu atjaunošanu. Pagājušajā gadā jau iesākām Pils ielas atjaunošanu, šogad pabeigsim šo projektu. Ir sagatavoti projekti Rīgas, Kosmonautu un Lubānas ielas posmiem, ceru, ka tos šogad realizēsim. Aktīvi strādājam pie Varakļānu pils apkures sistēmas izbūves tehniskās dokumentācijas izveides un ceram uz projekta realizāciju divu gadu periodā. Pilij tiek veikta arī fasādes arhitektoniskā izpēte un sagatavota dokumentācija fasādes atjaunošanai.
Pagājušajā gadā nācās slēgt Murmastienes pamatskolu, tuvāko divu gadu laikā esam iecerējuši to pārveidot par iestādi sociālo pakalpojumu sniegšanas vajadzībām.
Varakļānu novada pārvaldes struktūrā un iestādēs nemitīgi veicam dažādus uzlabojumus, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazinājumu, darbu optimizāciju sakarā ar attālināto darbu, bet tādas lielas un radikālas pārmaiņas mums ir gājušas garām. Tāpēc uzskatu, ka arī šajā ziņā esam ieguvēji.
Mums ir saglabājušās labas tradīcijas – turpinām stimulēt ar naudas balvām gan ģimenes, kur ienāk jaundzimušais, gan arī seniorus. Varakļānu vidusskolā visu vecumu skolēniem ir nodrošinātas brīvpusdienas.
Sakarā ar likumdošanas izmaiņām arī mūsu novadā ir palielinājušies pakalpojumi sociālajā sfērā, kur notiek gan trūcīgo, gan maznodrošināto personu izvērtēšana un atbalstīšana. Stirnienes muižā, kur atrodas Varakļānu novada pansionāts, palielinās izmaksas sakarā ar darba algu pieaugumu un enerģētisko resursu palielinājumu, bet būtisks cenu līdzmaksājuma pieaugums par tuvinieku pansionātā šobrīd nav plānots, jo Stirnienes pansionātā līdz šim bija apsaimniekots tikai pirmais stāvs, kur bija 21 gultasvieta, šobrīd ir atjaunots un pansionāta vajadzībām pielāgots arī otrais stāvs, līdz ar to iestāde var uzņemt vairāk par 40 klientiem, un izmaksas uz klientu saglabāsim līdzšinējās.
Uz vaicājumu par nākotnes vīzijām Māris Justs atbild: – Ceru, ka šo četru gadu laikā pierādīsim, ka arī šāda lieluma pašvaldība ir optimāla un spēj sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem tuvāk, tikpat kvalitatīvi un vēl kvalitatīvāk, nekā liela novada pašvaldība, ka no mums ņems piemēru. Ja neatkāpsies no centralizācijas mērķa un virziena uz lieliem novadiem, vismaz padomās par otrā līmeņa pašvaldību veidošanu.
Manuprāt, mēs – varakļānieši – jau sen esam savu viedokli pateikuši, un tas nebūtu jājautā vēl kādā aptaujā par Varakļānu vietu – Vidzemē vai Latgalē. Es tam neredzu ne juridisko, ne praktisko vajadzību.
25.02.2022.