Līdz jaunizveidotā Madonas novada centram Zvidzienas ciems Ošupes pagastā atrodas vairāk nekā 40 km braucienā. Kā atzīst zemnieks, pazīstamais kartupeļu audzētājs ULDIS DEKTERS (saimniekošanu tagad jau nodevis vecākajam dēlam Didzim), pērn īstenotā reforma dzīvi Zvidzienas ciemā ietekmēs maz.
Vietējā pagasta vadība tāpat būs Degumniekos, bet lielie priekšnieki – Madonas pilsētā, kas ir daudz tālāk. Savu izvēli Ošupes pagasts izdarījis jau 2009. gadā, kad nolēma apvienoties ar Madonu, nevis teritoriāli tuvāko Lubānas novadu (13 km). Turklāt tā nav vienīgā reforma, ko iedzīvotāji Ošupes pagastā piedzīvojuši pēdējās desmitgadēs. Daudz būtiskāk dzīvi laukos ietekmējusi lielsaimniecību dibināšana, kad tika likvidēti mazie kolhozi, samazinātas darbavietas, tās pārceļot uz jauno saimniecību centriem, un cilvēki no mazajiem ciemiem devās projām.
– Daudz kas laukos jau ir centralizēts un optimizēts, līdz ar to kārtējo reformu esam sagaidījuši vienā angļu mierā. Mūs vairāk uztrauc energoresursu sadārdzinājums, viss taču kļūst dārgāks – izejvielas, degviela, elektrība. Nupat lielveikalā Madonā dzirdēju, ka piena produkti paliks par 30% dārgāki, bet galvenie ieguvēji no šī sadārdzinājuma jau nebūs ražotāji, zemnieki, uzvārīsies starpnieki, – spriež Uldis Dekters. – Uzskatu, ka laukos perspektīvas nav nekādas. Daži darbinieki pagasta pārvaldē gan vēl strādā. Labi, ka arī skolas Degumniekos un Lubānā pastāv, bet cik ilgi? Diemžēl lauki, gadiem ejot, paliek aizvien tukšāki un nabadzīgāki. 1939. gadā Zvidzienas ciemā dzīvoja ap 1400 iedzīvotāju, bet patlaban vairs tikai 65. Pie tam viņu vidū lielākā daļa ir pensionāru, jo bērni izvēlējušies dzīvi pilsētās vai ārzemēs. Tikai dažas ir jaunās ģimenes. Visgrūtāk jau ir vientuļi dzīvojošajiem. Mēs ar sievu Lilitu saimniekojam divatā, visu iztikai izaudzējam paši, arī sava māja, savs mežs un malciņa, ko kurināt, ir, līdz ar to par dzīvi nesūdzamies. Vietējiem saimniekiem, bagātākajiem zemniekiem vēl jau pieder zeme, arī vairāki vācieši to ir iegādājušies, un tas vieš cerības, ka zeme tiks apstrādāta un viss te neiznīks. Savulaik Einars Repše aicināja atgriezties laukos, bet nav jau te, ko darīt, it īpaši, ja pašam nav savas zemes. Var jau, protams, mēģināt audzēt krūmmellenes, zemenes vai ko citu, bet nav cilvēku, ko piesaistīt ražas novākšanā, daļa ogu tāpat sapūs. Lielas grūtības sagādā arī ražas realizācija, lielie attālumi, kas sadārdzina produkciju. Nav jau tā, kā Ventspilī, kur blakus ir osta un lēta loģistika.
Vaicāts, kādu palīdzību cilvēki Zvidzienas pusē gaida no pašvaldības un valsts, Uldis min vairākas lietas. Tā ir ceļu tīrīšana ziemā līdz lauku viensētām, to greiderēšana arī turpmāk. Uz pašvaldības ceļa Zvidziena-Ošupe asfaltēšanu necerot, kaut gan tas būtu ļoti labi, bet daudz svarīgāk būtu panākt, lai tiktu asfaltēts valsts nozīmes ceļa posms Meirāni-Degumnieki-Slūžas, kas ticis apsolīts jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, jo tālākais ceļš uz Gaigalavu un Rēzekni ir jau asfaltēts.
25.02.2022.