Pēc profesijas Evija Bebre ir pavāre, un ēst gatavošana ir viņas miera osta. Evija smejas, ka attiecības ar ēdienu ir brīnišķīgas – ne tikai gatavojot maltītes ikdienā, bet arī iepriecinot ģimeni un draugus svētkos.
– Uzskata, ka ar mīlestību radīts ēdiens esot garšīgāks, un tam nevaru nepiekrist. Esam gardēži, man ir veicies, ka varu izpausties un mēģināt ģimenes ēdienkartē ieviest jaunus ēdienus, – teic Evija. – Kūkas esmu mēģinājusi gatavot jau sen, bet vienmēr neveiksmīgi, laikam pieredzes trūkuma dēļ. Vairāk gatavot kūkas sāku tieši bērnu dēļ – kāpēc pirkt, ja vari mācīties un pilnveidot sevi un savas zināšanas. No tuviniekiem jau dzirdēju – tev sanāk garšīgi, mēģini, dari, pilnveido sevi. Un tā mans pirmais, manuprāt, ideālais mākslas darbs tapa uz māsas kāzām. Garšīgi, skaisti un nepieredzējušam jaunajam kulināram – grandiozs darbs. Tieši tad es sapratu, ka kūkas būs mans lauciņš. Esmu mēģinājusi cept dažādas kūkas, tomēr palieku pie standarta biskvīta kūkām, toties vienmēr smejos, ka šī standarta biskvīta kūka ir īpaša, jo man ir savs firmas maskarpones krēms. Man ļoti grūti dalīties ar receptēm, jo visu gatavoju uz aci. Noteikti manas kūkas nav kā no meistarklases, toties katra kūka ir īpaša un radīta īpašam cilvēkam, tajās esmu ielikusi savu enerģiju un mīlestību.
Evija norāda, ka viņai kūkas vai nu sanāk, vai nesanāk. Neesot arī knifiņu, tomēr vienmēr ir zelta vidusceļš.
Turpina Evija: – Nereti gadās, ka jāsteidz saglābt situāciju. Vairākkārt esmu no neiespējamā radījusi iespējamo, no kļūdām jāmācās. Es uzskatu, ka visas kūkas vienmēr izdodas, neatkarīgi no tā, kā tu tās gatavo. Pēc skata varbūt nebūs nekas ideāls, bet garšu taču tas nemaina? Dekorēšana arī man ir liels izaicinājums, idejas šad tad paķeru no interneta dzīlēm, bet vienmēr sanāk mana interpretācija, un ne tuvu nav tas, ko noskatījos. Lielākoties visas kūkas ir ar maskarpones krēmu, tomēr tas laikam atkarīgs no tā, kādas cilvēkam garšas kārpiņas.
Bet kūkas nav vienīgā Evijas aizraušanās. Viņa labprāt cep arī sāļos gardumus.
– Picas, bulciņas, plātsmaizes (saldās, sāļās), kēksiņi – viss tiek izmēģināts un radīts, tā aug pieredze. Šobrīd esmu īstas pamatnes meklējumos. Ne reizi man nav izdevusies vienāda pamatne, vienmēr ola par lielu vai miltu par maz. Gatavoju līdz šim pēc principa – cik olu, tik karošu miltu un cukura. Kuļu baltumu un dzeltenumu atsevišķi, bet, tā kā vīrs mani Ziemassvētkos palutināja, uzdāvinot virtuves kombainu, esmu iesākusi kult olas baltumu un dzeltenumu kopā, un teikšu tā – rezultāts, manuprāt, sanāk labāks nekā kuļot atsevišķi. Es uzskatu, ka viss, ko gatavoju, ir pašas radīts, jo tiešām nekad neesmu mācējusi vadīties pēc kādas noteiktas receptes, man patīk eksperimentēt, – pauž Evija.
– Mēs ēdam kūkas, ruletes, kēksiņus, ļoti bieži bērni labāk izvēlas manis gatavotu kūku vai pāri palikušo krēmu – karotēm var ēst konfekšu vietā. Mums kūka, vairāk biskvīta rulete, ir diezgan ikdienišķa lieta. Mums nevajag svētkus, lai svinētu dzīvi, – ar gardu kūku brokastīs – kāpēc gan ne? Un galvenais, ka neapnīk, jo var izvēlēties – šokolādes vai "Oreo", maskarpones krēms, vai kokosa krēms, vai ar svaigiem augļiem – ideju un variāciju ir daudz.
Vistas un karija pica ar ananasiem un sieru
Rauga mīklai – 500 gramu miltu, 300 gramu piena, 25 grami presētā rauga, 30 gramu cukura, 65 grami sviesta, šķipsniņa sāls.
Picai – vistas fileja, konservēti ananasi, siers (Krievijas, Holandes – pēc izvēles), mocarellas siers, karijs, garšvielas, kečups, tomātu mērce – pēc izvēles.
Uzsilda pienu (bet tā, lai nav karsts), izkausē sviestu, salej kopā, pieliek cukuru, šķipsniņu sāls, raugu. Atstāj 30 min. sadraudzēties, ik pa laikam apmaisot. Pēc tam liek klāt pa drusciņai miltu un mīca, līdz rauga mīkla sajaukta. Noliek siltā vietā raudzēties apmēram stundu; 1-2 reizes var nospiest un likt atkārtoti raudzēt. No šīs mīklas sanāks divas ne pārāk biezas picas pamatnes. Sacep vistas fileju ar kariju un garšvielām. Izrullē mīklu, liek uz ietaukotas pannas, sadursta ar dakšiņu, lai nepiepūšas. Liek virsū tomātu mērci, nedaudz rīvēta siera, ananasu gabaliņus, sacepto vistas fileju, pa virsu bagātīgi pārber rīvētu sieru, beigās – mocarellas sieru. Liek cepties 180-200 grādos. Cep, līdz zeltaini brūna.
Biskvīta recepte
4-5 olas (~ 240 g), 180 g cukura, 150 g miltu.
Puto dzeltenumu un baltumu kopā, ik pa laikam pievienojot cukuru, līdz saputojas stingrs, tad iesijā miltus un iecilā. Cep ~ 175-180 grādos, līdz zeltaini brūns. Sanāk ne par biezu, ne par plānu; katru kārtu cep atsevišķi. Proporcijas norādītas vienai kārtai. Biskvīts izdodas stingrs, gaisīgs, salds. Nesaplok. (Pamēģināju vienu kārtu, kur olā tiek ar mikseri iejaukti milti – saplok.)
Melleņu plātsmaize ar drumstalām
3 olas, 1 glāze kefīra, 2 glāzes miltu, 1,5 glāzes cukura, 2 tējkarotes cepamā pulvera (bez kaudzes), glāze (200-250 ml) pašķidra melleņu ievārījuma.
Drumstalām – sviests, cukurs, milti (pēc acumēra).
Pamatnei visu sakuļ kopā. Masa sanāks diezgan šķidra. Lej ar taukvielām izsmērētā pannā, ar karoti saliek virsū melleņu ievārījumu ar atstarpēm, pēc tam ar irbulīti izbraukā krustu šķērsu pa mīklu. Pa virsu liek drumstalas (pārāk daudz nevajag, lai nav par smagu).
Cep 180-200 grādos iepriekš uzkarsētā krāsnī.
(Tieši šo pašu pamatnes mīklu izmantoju arī ābolmaizei, tikai bez drumstalām.)
11.02.2022.