Sveču mēnesim piedien dedzināt, liet un arī apskatīt tik dažādās sveces; pozitīvo emociju un jaunas informācijas apmaiņu apmeklētājiem sniedz Madonas novada bibliotēkas ES informācijas lasītavā apskatāmā DACES STEPĀNES kolekcionēto sveču izstāde un papildus izvietotā apkopotā informācija un interesantie fakti par svecēm. Kolekcionāres 354 svecītes sagrupētas dažādās tematikās, tostarp vairākas sveces atspoguļo drīzumā gaidāmās Valentīna dienas noskaņas.
Dace pastāsta, ka sveču kolekcionēšana aizsākusies pirms gadiem 20, kad veikalos bijusi dažādu sveču pārbagātība. Kolekciju papildināt palīdzējuši ģimenes locekļi, sveces tikušas arī dāvinātas. Var izdalīt dažādu tematiku, kas ieskanas sveču tēlos, piemēram, Ziemassvētku, Lieldienu, Helovīna, jau minēto Mīlestības svētku sveces, ir arī dažādi dzīvnieciņi, ziedi, sadzīves priekšmeti. Vienas mīļākās sveces kolekcionārei neesot – tās visas esot vienādi mīļas un apbrīnojamas, cik dažādas tās var izveidot. Savukārt vienu sveci Dace Stepāne mazliet kaunoties rādīt (parāda sveci vīrieša dzimumorgānu formā), bet, veidojot izstādi, secināts – svece tomēr ir svece. – Kad uz izstādi nāk bērni, tad šī svece tiek aizslēpta, bet pieaugušajiem – lai ir redzama; esot pat bijis tā – ja šo un svecītes, kas izlietas pudeļu formā, ierauga, tad arī vīrieši uz izstādi ienāk, – Dace nosmej.
Vedot sveces uz izstādi (iepriekš tāda bijusi arī Vestienā un Barkavā), ar tām esot jāauklējas kā ar maziem bērniem, jo vairākām svecēm ir trauslas detaļas, piemēram, ziedlapiņas, dekoratīvs pārklājums un tamlīdzīgi. Arī mājās sveces tiek uzglabātas savā atsevišķā plauktā, nokrēslā, lai saules gaismā tik ātri neizbalē krāsa. Vairākas sveces šī iemesla dēļ palikušas mājās, jo ir nedaudz zaudējušas savu sākotnējo izskatu; kopējais sveču daudzums varētu būt pat pie 400, spriež Dace.
– Ir parastās sveces, ko mājās iededzu, un tās patiešām rada noskaņu, mieru. Bet kolekcijas sveces aizdegt roka neceļas, tās šķiet kā dzīvas. Un visādi jau esmu domājusi, varbūt mest mieru, ne vairs krāt, ne kolekciju papildināt, bet bērni arī atrunā – mammu, nu nē, – viņa noteic. Pēdējos gados gan retāk veikalos atrodamas sveces, kas atainotu kādu tēlu, tematiku, biežāk ir dizaina vai dažādu krāsu sveces; tādēļ šobrīd sveču kolekcija vairs nepapildinās tik strauji. Dace vērtē, ka laikam jau vairums kolekcijas sveču ražotas Ķīnā, jo Latvijā ierasts izgatavot vienkāršas sveces. Arī pati savulaik esot izlējusi līdzīgas – pēc standarta formiņas.
Vēl kāda Daces aizraušanās ir laikapstākļu pierakstīšana ikdienā, ko pēc tam ir interesanti salīdzināt. – Kladēs sāku rakstīt 1989. gadā Vestienā, kur tobrīd dzīvojām. Bet pa vidu bija liels pārtraukums. Pierakstīju ne tikai laikapstākļus, bet arī visādas norises.
Tagad, dzīvojot Barkavas pagastā, atkal atsāku rakstīt, kādi laikapstākļi ir Stalīdzānos – temperatūra, rasa, migla, atkusnis un tamlīdzīgi. Mēdzu pierakstīt arī, kādi kultūras darbi notikuši, dažādas interesantākas norises sabiedrībā, kādi pasākumi, kur pati esmu piedalījusies. Kad tagad izlasu, interesanti atcerēties, viss kā acu priekšā nostājas, – atzīst Dace.
Uz Barkavas pusi viņa pārnākusi dzīvot ģimenes apsvērumu dēļ, ilgus gadus kopusi mammu. Dzīvē netrūcis smagu pārbaudījumu, zaudējot divas meitas un arī citus tuvus cilvēkus. Lielākais prieks ir dēls un divas meitas, kuri arī dzīvo tepat Madonas novadā; ir divi mazbērniņi. Piemājas saimniecībā tiek turēti truši un vistas.
– Vislielākais gandarījums, ja arī ar sveču izstādi kādam varēju sniegt prieku. Apstāties, papētīt un papriecāties arī par to mazo ikdienas skaistumu, – viņa noteic.
11.02.2022.