Pašā ziemas viducī domās un izjūtās ir patīkami atgriezties siltās vasaras notikumos. Mums, Sausnējas pagasta „Kļavu" mājas ļaudīm, pagājušajā vasarā bija patīkama tikšanās ar esošajiem un kādreizējiem kaimiņiem mājas 50 gadu jubilejas svinībās.
Astoņu dzīvokļu māja tika uzbūvēta, pateicoties toreizējā kolhoza „Plēsums" priekšsēdētāja Jāņa Jakoviča un Sausnējas astoņgadīgās skolas direktores Mariannas Jukņevičas neatlaidībai un rūpēm par viņu vadītās iestādes darbiniekiem. 1970. gada novembrī „Kļavu" māja tika nodota ekspluatācijā, četri dzīvokļi piešķirti pedagogiem un četri – kolhoza speciālistiem.
Sagaidot mūsu mājas skaisto jubileju, es izstrādāju savu projektu, kurā ieplānoju darāmos darbus: izpētīt mājas tapšanas vēsturi, noskaidrot nozīmīgākos faktus, lūgt esošajiem un kādreizējiem kaimiņiem dalīties atmiņās par „Kļavās" pavadītajiem gadiem, lai izdotu mūsu mājai un tās ļaudīm veltītu nelielu grāmatiņu. Kā projekta svinīgu noslēgumu ieplānoju visu paaudžu kaimiņu tikšanās ballīti 2020. gada oktobrī.
Visi grāmatas sagatavošanas priekšdarbi noritēja veiksmīgi: izpētīta mājas tapšanas vēsture, uzrunāti kaimiņi, iegūta un apkopota informācija, pārrakstīti iesniegtie materiāli, atlasītas fotogrāfijas. Izdomāju arī grāmatas nosaukumu – „„Kļavas" zaļo vienmēr", un tas man likās gana labs. Esmu gandarīta par mūsu kopīgo veikumu – izdevniecībā „Erante" tapušo grāmatu. Paldies „Erantes" radošajam kolektīvam un tā vadītājam Jānim Eriņam par veiksmīgu sadarbību! Starp citu, 20. gadsimta 70. un 80. gadu mijā Eriņu ģimene neilgu laiku dzīvoja „Kļavās".
Ar prieku veidoju svinību scenāriju, jo, strādājot par skolotāju Jāņa Zālīša Sausnējas pamatskolā, neskaitāmas reizes esmu rakstījusi scenārijus visdažādākajiem skolas pasākumiem. Diemžēl oktobrī mums nebija lemts satikties pandēmijas ierobežojumu dēļ.
Vienā no aizvadītās vasaras karstākajām dienām – 2021. gada 10. jūlijā – satikāmies mūsu mīļās, taču jau bijušās, Sausnējas skolas zālē un godam nosvinējām savas mājas 50+ gadu jubileju. Tā bija pozitīvām emocijām un patīkamiem pārsteigumiem bagāta diena. Tikšanās reizē visi jutāmies kā savējie, mūs vienoja kopābūšanas prieks, daloties atmiņās par sen pagājušiem laikiem, vērtējot mūsdienu norises un domās būvējot tiltu uz nākotni, iztēlojoties savu māju, kad tā būs sasniegusi simtgadi. Esmu izpētījusi, ka 50 gadu laikā mūsu mājā pavisam ir dzīvojuši vismaz 85 iemītnieki. Interesanti arī tas, ka lielākajai daļai no mums dzimtas saknes ir meklējamas Latgalē.
Par sliktām kaimiņu attiecībām dažkārt vēstī arī drūmi stāstiņi, taču mums ir veicies, jo mūsmājās nav nācies dzirdēt asu vārdu apmaiņu vai vērot dūru cīņu kaimiņu starpā. Ieteikums labai sadzīvošanai: cieņpilna attieksme citam pret citu, savu prasību neuzspiešana citiem, jo es te neesmu vienīgais, pareizais un galvenais noteicējs un visu lietu kārtotājs. Vienmēr ir jārespektē līdzcilvēku viedoklis un vēlmes.
Māja nav tikai ēka, māju veido cilvēks, un mājoklis ir viņa dvēseles atspulgs. Savās mājās tu vari būt pats un no sirds īsts, neviltots. Tava māja ir tur, kur tava sirds…
Uldis Auzāns „Kļavu" mājai adresētajā vēstulē raksta: „Es gribu pasveicināt arī tās kļavas, kuras kādreiz barons fon Kreišs lika saviem ļaudīm iestādīt abpus ceļam. Droši vien skaists skats pavērās ceļinieka acīm, kad viņš, šķērsojis silu, nonāca uzkalnā: dzeltenos un sarkanos toņos krāsotās alejas otrā galā, arī uzkalnā, rudens saule apspīdēja balto Sausnējas muižas pili…"
ELITA LEIBOMA,
pasākuma idejas autore un vadītāja
9.02.2022.