Janvārī pieminams viens no ievērojamākajiem neatkarīgās Latvijas matemātikas un fizikas skolotājiem, vairāku mācību grāmatu autors, mūsu novadnieks Andrejs Bumbērs.
Andrejs Bumbērs dzimis 1887. gada 13. janvārī Ērgļu pagasta „Lejas Brāžos" rentnieka ģimenē kā jaunākais no trim dēliem. Ogres stāvo krastu tuvumā lopus ganīdams, zēns vairāk domāja par to, kā ātrāk tikt pie grāmatu lasīšanas, uz ko viņu neatlaidīgi mudināja māte. Jauna, aizraujoša pasaule pavērās astoņu gadu vecumā, uzsākot mācības Ērgļu pagasta skolā, vēlāk draudzes skolā, bet vienā brīdī dzīve sabruka, kad 1900. gada vasarā viens pēc otra nomira abi vecāki. Tad mātes brālis, kas dzīvoja Vietalvas pagasta „Vērsēnos", uzņēmās rūpes par bērniem, un Andrejs pārgāja mācīties uz Vietalvas ministrijas skolu. Mātes brālis bija arī tas, kurš finansiāli atbalstīja centīgā jaunieša vēlmi mācīties Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, kur padziļināti tika apgūta matemātika un fizika, kā arī vācu un franču valoda. Pēc semināra beigšanas 1908. gadā jaunais skolotājs sāka strādāt skolā, kurā pats bija mācījies – Vietalvas ministrijas skolā.
Nemitīgi pašmācības ceļā papildinādams zināšanas, pēc pieciem skolā nostrādātajiem gadiem 1913. gadā A. Bumbērs devās uz Tallinu (toreiz Rēveli), lai kā eksterns nokārtotu pārbaudījumus un tā paša gada rudenī iestātos Maskavas Universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Tieši studiju laikā radās doma par fizikas mācību grāmatu veidošanu, jo latviešu valodā tādu nebija. A. Bumbērs darbojās latviešu studentu biedrībā „Austrums", brīvajā laikā labprāt spēlēja vijoli. Maskavas Universitāte tika absolvēta, uzrakstot zinātnisku darbu par rentgena staru difrakciju un saņemot 1. šķiras diplomu.
Pirmais darba gads – 1918./1919. – tika aizvadīts Madonas vidusskolā, strādājot par matemātikas skolotāju. Jau nākamajā gadā A. Bumbērs devās uz Rīgu, lai mācītu fiziku Rīgas 1. ģimnāzijas audzēkņiem, te strādāja līdz 1940. gadam. No 1920. līdz 1925. gadam izpildīja fizikas asistenta pienākumus LU matemātikas un dabaszinātņu fakultātē, kur vadīja praktiskos darbus fizikā, bija arī lektors fizikas metodikā. Tika īstenota jau studiju gados radusies iecere veidot fizikas mācību grāmatas vidusskolām. Sastādot mācību grāmatas, kas iznāca vairākos atkārtotos izdevumos, tika izveidota tām nepieciešamā zinātniskā terminoloģija latviešu valodā. Pēc šīm grāmatām mācījās vairāku paaudžu skolēni.
1924. gadā Andrejs Bumbērs apprecēja savu bijušo skolnieci, rīdzinieci Elzu Valteri, un 1930. gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz māju Mežaparkā, bet vasaras pavadīja Vecāķos, kur skolotājs brīvlaikā rakstīja mācību grāmatas fizikā, kā arī tulkoja, piemēram, Dr. F. A. Šulces grāmatu „Ievērojami fiziķi" latviešu valodā. Ģimenē uzauga pieci dēli: Pēteris, Andrejs, Juris, Jānis un Kārlis.
Par izcilu pedagoģisko darbību 1938. gadā A. Bumbērs tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.
1941. gada jūnijā A. Bumbēru sūtīja uz Maskavu iegādāties instrumentus fizikas kabinetam, te arī pārsteidza ziņa, ka sācies Otrais pasaules karš. Nebija viegla tikšana atpakaļ, jo pie Pleskavas tika sastapta vācu armija.
1944. gadā Bumbēru ģimene devās bēgļu gaitās uz Bavāriju Vācijā, Latvijā palika divi dēli.
A. Bumbērs turpināja strādāt par skolotāju vietējās skolās, bet, kad vecākie dēli emigrēja uz Austrāliju, turp 1950. gadā devās arī vecāki kopā ar jaunāko dēlu.
Dzīves pēdējie gadi tika pavadīti, kopjot austrāliešu dārzos augļu kokus un košumkrūmus, vispirms izlasot speciālo literatūru, kā tas darāms, un ievērojot vietējo iedzīvotāju tradīcijas. Droši vien atmiņā nāca skaisti iekoptais dārzs Mežaparkā, kuru vajadzēja atstāt.
Interesants ir fakts, ka dēls Pēteris bija Austrālijas izlases basketbolists un piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā 1956. gadā.
Mūžībā A. Bumbērs devās 1959. gada 12. aprīlī un ir apglabāts Foknera kapos Melburnā.
Plaši sazarojusi Bumbēru dzimta, kas tagad dzīvo gan Latvijā, gan Austrālijā, gan citur pasaulē.
Ar savu darbīgo mūžu skolotājs Andrejs Bumbērs atstājis paliekošu ierakstu latviešu pedagoģijas vēsturē un fizikas metodikas izveidē, ir saņēmis audzēkņu un viņu vecāku atzinību, kolēģu pateicību par fizikas mācību grāmatām.
MĀRĪTE BREIKŠA
25.01.2022.