Šogad aprit 15 gadu, kopš ZS "Sābri" Murmastienes pagastā tika uzcelta jaunā ferma govju nepiesietai turēšanai. Pirms gada te uzstādīja slaukšanas robotu, un saimnieki – Pelšu ģimene – šo izvēli joprojām atzinīgi novērtē: – Govīm patīk, ja slauc robotā. Arī mums ir pat grūti to aptvert, ka ir kļuvis vieglāk strādāt, un tas ir vienīgi pluss, ka fermā ienāk mūsdienīgas tehnoloģijas slaukšanas atvieglošanai.
Kādreiz "Sābru" saimnieki semināru ietvaros brauca ekskursijās uz fermām, kur popularizēja nepiesieto turēšanu, tagad tāda ferma ir pašiem.
– Savulaik tika apmeklētas arī robotfermas. Toreiz teicām, ka robotus neliksim nekad. Nu mums arī ir slaukšanas robots, un robots strādā, izpilda komandas, kādas ieprogrammētas. Govis robots atpazīst pēc čipa, mēs – pēc numuriem. Robots paņem pat piena paraugus, ja tam ir ievadīta tāda opcija. Ja rodas kādas problēmas, dators visu parāda, un mēs varam tās novērst, – par fermā novēroto saimniece Daina Pelša var daudz pastāstīt. Savukārt meita Diāna, kas pabeigusi LLU, iegūstot profesionālo bakalaura diplomu ciltslietu zootehnikā, ir pašiem savs speciālists, kas reizē strādā pie datora un datu pārvaldības.
– Govis pakāpeniski ir pieradušas pie mūsdienīgiem risinājumiem, pašas iet slaukties uz robotu. Dators rāda piena plūsmu, un, tikko plūsma samazinās, tas ņem nost stobriņus. Ir tādas govis, kuras dzird, ka tiek noņemti slaukšanas stobriņi, un pat laužas robota virzienā, atstumjot malā tās, kuras jau gaida rindā. Ir dažas tādas bijušas, kuras sākumā jāpiedzen, bet tad pašas iemācās, iestrādā savu ritmu robota apmeklējumam. Sanāk, ka gotiņa atdod pienu trīs reizes dienā, to parāda arī dators, bet ir govis, kas robotu apmeklē četras reizes diennaktī. Ja robotam dota komanda "Pabarot!", tas tiek izdarīts, kad gotiņa slaucas. Ja kāda aiziet tikai paēst, robots iedod tos gramus, kas ir paredzēts, ja dota tāda komanda. Ir arī programma tesmeņu mazgāšanai, ir citas programmas, ko var piemērot katrai gotiņai individuāli. Govīm ir labs izslaukums, bet reizē ar mūsdienīgumu piena devējas ir tuvāk dabai, jo mazāk iejaucas cilvēks. Mūsu gotiņām patīk, ka var dzīvot savā nodabā. Kad cilvēks ienāk fermā, uzreiz sākas savādāka kustība, – atklāj saimniece Daina.
Taujāti par to, kāds bija sākums 2020. gada nogalē, kad, uzstādot robotu, vajadzēja aprast ar jauno palīgu, saimnieki atceras, ka pirmās diennaktis bija jāpieskata, jāierāda, jāpiedzen govis, jāapgūst programmas, jāpārzina dators, lai saprastu visus procesus.
– Paldies mūsu atbalsta komandai, kas sākumā palīdzēja ierādīt gotiņām, kāda būs slaukšana robotā. Govis jau zina, ka pie robota viņas gaida melase, kombinētā barība, kad varēs pamieloties, – saka Daina Pelša.
– Pierada gotiņas, pamazām iemācījāmies, sapratām, kā ir strādāt mūsdienīgi, kad, atrodoties mājās pie datora, vari sekot līdzi darbībām fermā. Ieguvumi ir arī tie, ka govis ir mierīgas un izslaukums ir liels. Ja visas govis apkalpotu robots, tad laikam vispār nevajadzētu slaukšanas zālē strādāt, bet pagaidām tā vēl nav. Slaukšanas robots var apkalpot 75 govis. Tāpēc ir arī darbs slaukšanas zālē ar drīz cietlaižamajām govīm, dažām piedzenamām govīm, ar ārstējamām gotiņām, ar tām, kas nepakļaujas. Bet ar laiku arī teles pārsvarā iemācās sadzīvot ar robotu, – novērojumos dalās Pelšu ģimene.
Fermas sekmīgai darbībai ir arī palīgi. Darbinieks sakārto kūti, izslauc govis, kas slaukšanas zālē, arī uzrunā tās, kuras kavējas uz slaukšanu. Dzīvnieki saprot un dodas slaukties. Ar govīm visu var "sarunāt"". Fermas ikdienu ieskicējot, saimniece pateicas visai komandai par paveikto: – Darbos mūs ļoti atbalsta brāļa ģimene, arī barības sagādē sadarbojamies ar ZS "Rutki". Teliņus barojam pašas – es un Inita. Ir tomēr jāseko līdzi tam, kas notiek fermā, kaut dators visu parāda.
Diāna regulāri iedziļinās procesos, papildina zināšanas arī attālināti, piedaloties tiešsaistes kursos, kas notiek zoom platformā. Viņai ir savi plāni attiecībā uz savu interešu sfēru – zirgiem. Diāna izturēja atlasi un tagad piedalās mācībās, lai sagatavotos pasaules čempionātam jaunajiem zirgaudzētājiem, kas paredzēts Vācijā. Taču vēl daudz jāapgūst, lai tiktu komandā.
Fermai ir sadarbība ar zinošiem lopkopības speciālistiem.
Uz vaicājumu, kāds lopkopībā bija pagājušais gads, saimnieki atzīst, ka zemnieku saimniecībai "Sābri" tas bijis veiksmīgs, jo ir izdevies īstenot trīs projektus, ar ES fondu atbalstu papildinot tehnikas parku. Iegādāta piekabe, iekrāvējs un rulonu prese barības sagatavošanai. Projektus palīdz sagatavot LLKC Madonas biroja konsultanti, kas vienmēr arī semināros pamudina izmantot atbalsta iespējas.
Uz jautājumu, kā darbu ietekmē elektrības cenu kāpums, Daina Pelša atbild: – Tiekam galā, bet rēķinām līdzi. Visam jau cenas kāpj. Saimniecība izslaukto pienu realizē AS "Preiļu siers", litra piena cena nav tik augsta kā citviet, bet apmierinoša.
Jānis Pelšs piebilst: – Mēs arī nelēkāsim no viena pie otra, un nevar jau izlēkāt, ja ir līgums. Taču nekas par velti no gaisa nekrīt arī zemniekiem, kaut lauksaimnieki saņem ES maksājumus, subsīdijas. Visas ražošanas izmaksas palielinās. Pasmaidām, ja piena cena veikalā jau pārsniedz 1 eiro (mums ne tuvu tādu cenu nemaksā).
14.01.2022.