Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ietvaros apvienotās
pašvaldības uzsāka darbu pēc pašvaldību domes pirmās sēdes aizvadītā
gada 1. jūlijā. Pašvaldībām jāveic virkne ar pašvaldību darbību saistītu
pasākumu, pārņemot attiecīgi apvienoto pašvaldību institūcijas, mantu,
finanšu līdzekļus, tiesības un saistības, tādējādi nodrošinot pašvaldību
darbības nepārtrauktību un pēctecību. Vienlaikus jaunveidojamajai
pašvaldībai ir jāatrod efektīvākais pašvaldības darba organizācijas
modelis, kas radītu iedzīvotājiem iespējas saņemt pieejamus un
kvalitatīvus pakalpojumus.
ATR ieviesusi virkni pārmaiņu arī sociālajā dienestā. Par izaicinājumiem
un pārmaiņām stāsta Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta
vadītāja ILZE FĀRNESTE.
– Administratīvi teritoriālā reforma ir lielas un nozīmīgas pārmaiņas. Tas ir liels izaicinājums visā novadā. Arī sociālajā dienestā ATR ir ienesusi pārmaiņas. Kolektīvs ir kļuvis lielāks. Strādājam pēc jauniem saistošajiem noteikumiem. Tie bija jāpārskata. Madonas novadam līdz šim pabalstu sistēma bija bagātīga. Vēl pirms apvienošanās bija jāveic pētnieciskais darbs, kādi pabalsti un atlīdzība ir Cesvainē, Ērgļos un Lubānā. Pats lielākais izaicinājums – iekļaušanās budžetā. Tas ir jāplāno un jāsalīdzina ar iepriekšējo gadu. Ko pieņēmām saistošajos noteikumos, ko nosaka likums. Tāpat ir jāvērtē, kādi pabalsti bijuši novados, kas pēc ATR pievienojās Madonas novadam. Atšķirība bija liela. Ieguvu tikai teorētiskus skaitļus, bet budžets jāplāno praktiski. Liels izaicinājums Madonas novadam ir birokrātiskais darbs saistībā ar pansionātiem. Līdz šim bija četri sociālās aprūpes centri, bet šobrīd to ir septiņi. Pārreģistrācija, dokumentācija ir liels darbs.
Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta darbiniekiem darbs turpinās ierastajā kārtībā. Jau iepriekš strādājām sistēmā, programmā. Bija ļoti daudz vienojošu lietu, piemēram, dokumentācija. Iepazīstot Ērgļu, Lubānas, Cesvaines novada darbu sociālajā jomā, sapratu, ka tur atkal viss bija citādāk, viņiem izveidota sava sistēma. Neatkarīgi no tā, ka sistēma ir vienota, darbiniecēm šobrīd jāmācās un jāpieņem mūsu darba kārtība. Jau aizvadītajā gadā darbinieces brauca skatīties, kā strādājam mēs, un mācījās, lai pēc 1. janvāra, kad strādājam vienoti, būtu vieglāk un ērtāk veikt darba pienākumus. Ir liels nodaļu vadītāju atbalsts. Protams, arī šis ir izaicinājums sociālajiem darbiniekiem.
Pašvaldība pilda likumā noteikto normu, ir izveidots jauns dienests. Tajā ir speciālisti, kuri strādā ar klientiem. Ja netiek galā ar kādu problēmu, tiek meklēti resursi, lai palīdzētu. Prioritārais ir sociālais darbs, kas arī jāuztver kā pakalpojums. Bieži vien sabiedrība to nevēlas pieņemt. Nākamais ir psihologa pakalpojums. Prioritāri izmantojam visus valsts pakalpojumus. Piemēram, ja tas ir saistīts ar veselību, tad caur veselības aprūpes pakalpojumiem var saņemt dažādas terapijas, kas jākārto caur ģimenes ārstu. Daudz sniedz arī biedrības. Arī pie mums ir pašvaldības nodrošinātas terapijas, kuras iespējams saņemt caur biedrībām. Tāpat jāsadarbojas arī pašiem klientiem. Un jābūt godīgiem pret sevi, savu lietu. Manuprāt, pats svarīgākais sociālajā jomā ir būt godīgam. Tāpat labam speciālistam ir jāturpina izglītoties. Arī šobrīd sociālajā dienestā mēs to darām. Notiek Labklājības ministrijas organizētas apmācības, kas ir dažādās specializācijās. Katrs darbinieks atrod savu jomu un turpina izglītoties.
– Liels izaicinājums novadam ir vienotā sistēma. Kā tas ietekmē sociālo dienestu?
– Sociālo dienestu nevēlos atdalīt no pašvaldības. Arī mēs esam pašvaldība. Vienotā sistēma ir arī grāmatvedībā un lietvedībā. Daudzi dati ir jāpārņem, jāveido programma, sistēmā jāsavada darbinieki, darba stāžs, neizmantoti atvaļinājumi utt. Pēc ATR neviens darbinieks netika atbrīvots no darba, visiem ir pārjaunojamības līgumi.
Tāpat iepriekš dienestā bija divas nodaļas – sociālā darba un sociālās palīdzības nodaļa un aprūpes un rehabilitācijas nodaļa. Jaunajā sociālajā dienestā ir izveidotas trīs nodaļas – sociālās palīdzības, sociālā darba un sociālo pakalpojumu nodaļas. Šobrīd man kā vadītājai vislielākais izaicinājums ir sociālo pakalpojumu nodaļa, kurā ietilps sociālās aprūpes iestādes, mājaprūpes pakalpojumi, deinstitucionalizācijas (DI) pakalpojumi – tāpat tajā ietilps izveidotās jaunās būves par ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu un jauniešu māju, grupu dzīvokļiem, dienas aprūpes centru, dienas centru. Līdz šim dienas centrs bija tikai Madonā, bet no šāgada tādi ir arī Kalsnavā un Lubānā.
DI projekts pats par sevi ir bijis kas jauns un izaicinošs. Pašlaik aktīvi darbi rit Liezēres pagasta Ozolos. Otrs lielākais izaicinājums saistībā ar DI ir dienas centrs un dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un dienas atelpas brīdis bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur notiek DI projekta infrastruktūras izveide.
Pakalpojumu nodaļā primāri strādājam pie budžeta, bet pirmais lielais uzdevums ir izvērtēt un piedāvāt deputātiem lemšanai – darbiniekiem, aprūpētājiem piešķirt vienotu atalgojumu. Esmu pārliecināta, ka komandai ir liels spēks un kopā visu paveiksim. Ļoti nozīmīgi šobrīd ir sniegt atbalstu Ērgļu, Lubānas un Cesvaines sociālajām darbiniecēm, atgādinot, ka viņas ir mūsu kolektīvā, lai viņām būtu labi, patīkama darba vide un atbalsts. Ir ļoti svarīgi, lai kolektīva vidē nav sašķelšanās, visas darbinieces tiek pieņemtas. Pārejas periods ikvienam ir grūts, un ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie pārmaiņām.
– Kā šīs pārmaiņas pieņem iedzīvotāji?
– Ļoti bieži saņemam telefona zvanus ar jautājumiem. Nereti ir jautājums, vai tagad, lai saņemtu palīdzību, jādodas uz Madonu. Izveidojoties jaunajam sociālajam dienestam, iedzīvotājiem nekas nemainās. Tāpat kā līdz šim, pagastu pārvaldēs būs sociālie darbinieki, kas sniegs pakalpojumus, viss būs vienoti, un iedzīvotājiem nav jāsatraucas, ka tiks aizmirsti vai nesaņems to, kas pienākas. Manuprāt, ir ļoti svarīgs skaidrojošais darbs. Priecājos, ka iedzīvotāji izrāda iniciatīvu un interesējas par sev nozīmīgiem jautājumiem.
– Šobrīd pārmaiņas piedzīvo arī sociālās aprūpes iestādes. Tās tiek apvienotas, mainās vadība.
– Vienas no pārmaiņām pašlaik ir Cesvaines sociālās aprūpes iestādes apvienošanās ar Dzelzavas pansionātu. Šāda iespēja pavīdēja jau laikā, kad Dzelzavas pansionāta vadītāja uzvarēja konkursā uz finanšu nodaļas vadītājas amatu Madonas novada pašvaldībā. Šie pansionāti, ņemot vērā klientu skaitu, ir mazi, un tos varētu vadīt viens vadītājs. Tika uzrunāta Cesvaines sociālā dienesta vadītāja, tomēr viņa pieņēma lēmumu darbu neturpināt. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle, kas jārespektē. Šobrīd konkurss uz šo vietu ir noslēdzies, un jaunā vadītāja darbu uzsāks 24. janvārī. Seniorus māca bažas par turpmāko – vai viņi tiks pārvesti, kas sniegs palīdzību, pārdzīvoja, ka nebūs ierasto vadītāju. Cilvēciskais faktors ir ļoti nozīmīgs. Abās iestādēs ir darbinieki, kas ļoti palīdz un atbalsta gan klientus, gan arī jauno vadītāju.
Veidojot šo struktūru, esam ietekmējušies arī no valstiskās situācijas vakcinācijas ziņā. Sociālie darbinieki novadā jau ir uzsākuši balstvakcīnas saņemšanu. Pašlaik viens darbinieks ir atstādināts, jāgaida, kāds lēmums tiks pieņemts. Ir pieņemti divi jauni darbinieki darbam ar ģimenēm ar bērniem. Viens darbinieks pēc paša vēlēšanās ir pārtraucis darba attiecības. Šie darbinieki no aprites neizies un meklēs savu vietu sociālā darba jomā. Katrs lēmums ir jāciena un jāpieņem. Darbiniekiem, manuprāt, pašiem nav viegli izšķirties par tādu izvēli. Tika izsludināta pieteikšanās uz Lubānas sociālās aprūpes centra vadītāja amatu. Tāpat brīvas vakances tika izsludinātas arī Ērgļu sociālās aprūpes centrā. Pašlaik norit kandidātu izvērtēšana.
– Nereti nākas dzirdēt, ka rindas uz vietām pansionātos ir garas. Kā ir pašlaik?
– Patlaban uz vietām pansionātos ir saņemti nedaudz vairāk par piecdesmit iesniegumiem. Bet tas nenozīmē, ka visi, tiklīdz tiktu piedāvāta vieta, dotos uz sociālās aprūpes centru (pansionātu). Seniori nodrošinās par savu nākotni. Viņi laikus parūpējas par drošības izjūtu, lai, kad pašiem būs grūti parūpēties par sevi, būtu šī vieta pansionātā. Lielākoties šie cilvēki saņem mājaprūpes pakalpojumu, kas mūsu novadā ir ļoti augstā līmenī, un klienti ar to ir apmierināti.
Šobrīd sociālās aprūpes centros ir brīvas vietas. Tiek uzrunāti tie klienti, kas atrodas citu novadu pansionātos, pieņemot lēmumu, tiklīdz atbrīvosies vieta, viņi tiks pārvesti atpakaļ savā novadā. Manuprāt, klientiem tas ir ļoti būtiski – būt tuvāk savām mājām. Cilvēki tiek uzrunāti, izvērtēts veselības stāvoklis, arī viņu pašu vēlmes šobrīd. Arī te nozīmīgs ir cilvēciskais faktors, klientu emocijas un vēlmes.
14.01.2022.