Dienu rats griežas neapturami. Aiziet vecais gads, pār slieksni svaigs un priecīgs iesoļo jaunais… Esmu augusi līdzi Madonai.
Atceros visus tirgus laukumus. Braucām ar riteņiem, zirgiem, bija iebrauktuves, kur atstāt zirgus. Vecās stacijas vieta ar leģendāro ēdnīcu "Melnā muša". Skvēriņš ar Staļina pieminekli. Pirmā poliklīnika Saules ielā, zobārsts otrajā stāvā, tagad vēl balkons, uz kura trīcējām bailēs, gaidot savu kārtu…
Daudz ir mainījies uz labo pusi. Novembrī valsts svētkos – patīkams pārsteigums par gaismas šovu. Skatos pa logu gaismas kūļus, nesaprotu, vai tad pērkons? Izeju ārā, trokšņa nekāda, bet tik skaisti kā ziemeļblāzma. Līdz pat Mētrienai redzams!
Ziemassvētkos biju pie mazdēla. Izvadāja, parādīja skaisti izgreznoto Madonu. Nu tik ļoti skaisti Priežu kalnā, Mīlestības graviņā. Nezinu, kam personīgi pateikties, bet lai visai komandai, kas ieguldīja lielo darbu, radot šo skaistumu, – sirsnīgs
Paldies!
14.01.2022.