2022. gads sola pārmaiņas Valsts meža dienesta (VMD) turpmākajā struktūrā un darba organizācijā. Pagājušajā piektdienā, 7. janvārī, zoom platformā norisinājās preses konference, kur VMD ģenerāldirektore Aina Stašāne iepazīstināja ar plānotajām pārmaiņām dienesta struktūrā, lai dienesta darbība būtu efektīvāka un mazinātos korupcijas risks.
Viņa informēja, ka visas izmaiņas, kas saistītas ar VMD turpmāko attīstību, notiek sasaistē ar dienesta darbības stratēģiju 2021.-2027. gadam, kurā noteikti vien VMD virzības mērķi un prioritātes. Atsevišķas un detalizētas nianses stratēģijā nav iezīmētas, tādējādi pašlaik dienests var informēt tikai par aptuvenajām izmaiņām. Tika uzsvērts, ka ir apstiprināta stratēģija, kur struktūra vēl nav pārveidota. – Mēs joprojām strādājam pēc desmit gadu veca modeļa, un šobrīd, kad ir plānošanas posms, arodbiedrības biedri ir aicināti iesaistīties reformas plānošanā. Neviens lēmums, kā akmenī iecirsts, vēl nav pieņemts. Šobrīd ir stratēģija, kurā ir iezīmēti mērķi un risināmās problēmas.
Turpmāk – pārvaldes
Stāstot par jauno perspektīvo struktūru, vadītāja uzsvēra: – Mēs grupēsimies pēc izpildāmajām funkcijām. Plānots, ka pēc izmaiņām VMD veidos septiņas struktūrvienības – medību pārvalde, mežsaimniecības pārvalde, meža ugunsapsardzības pārvalde, nodrošinājuma pārvalde, tiesiskā nodrošinājuma pārvalde, attīstības pārvalde un uzraudzības daļa.
Katra pārvalde tiks iedalīta departamentos un atsevišķās nodaļās.
Šobrīd ir iezīmēta dienesta jaunā struktūra, paredzot tematisko pārvalžu izveidi, izraugoties to vadītājus. Jauno VMD struktūru paredzēts veidot pēc funkcijām, atsakoties no teritoriālajām un centrālās administrācijas atdalītām struktūrvienībām.
Viņa arī atzīmēja, ka meža īpašniekiem šīs pārmaiņas nozīmē konkrētu pakalpojumu saņemšanu no VMD, nevis atsevišķa mežziņa, kā tas bijis līdz šim. Katram mežzinim vairs nebūtu savs pastāvīgais uzraugāmais iecirknis, jo tas tiktu mainīts, kas mazinātu korupcijas risku. Mežiniekiem vairs nebūtu jādzēš meža ugunsgrēki, jo to darītu VUGD. Pieļauta iespēja likvidēt reģionālās struktūrvienības – virsmežniecības. Ja pakalpojumu sniegšanas procesā būs tāda nepieciešamība, dienests organizēs attiecīgo speciālistu izbraukumus. Taču daudz lielāka loma būs digitālās saziņas iespējām.
Stratēģijā dienests identificējis vairākas esošās problēmas, tostarp objektīvas un vienādas attieksmes trūkumu pret klientiem, komunikācijas trūkumu, korupcijas risku, pārmērīgu birokrātijas slogu, nevienmērīgu darbinieku noslodzi un zemu atalgojumu. VMD secinājis, ka problēmu risināšanai nepieciešams kardināli mainīt pašreizējo organizācijas struktūru.
Dienesta vadītāja vēl nevarēja pateikt, cik liels būs reformas ekonomiskais ieguvums, kā mainīsies darbinieku atalgojums. Neraugoties uz to, paredzēts, ka VMD šā gada otrajā ceturksnī plāno strādāt jaunajā kārtībā.
Atklātā vēstule par reformas riskiem
Par šo procesu darbinieki ir pauduši savas bažas atklātā vēstulē, kuru adresējuši valsts augstākajām amatpersonām un viņus pārstāvošām organizācijām. Reforma esot sasteigta, nepārdomāta un apdraudot meža uzraudzības kārtību Latvijā. Mežziņi ir noraizējušies, kā pārmaiņas ietekmēs viņu darbu, vai necietīs arī Latvijas valsts meži.
Preses konferencē vairākkārt tika pieminēta VMD darbinieku atklātā vēstule, ko 5. janvārī parakstījuši 389 VMD darbinieki, kritizējot reformu, lūdzot apturēt VMD strukturālās reformas meža un meža zemju ilgtspējas izmantošanas, meža nozares un sabiedrības attīstības kontekstā.
"Mums pieejamā informācija nesniedz pārliecību par to, ka VMD ģenerāldirektores pieņemtie lēmumi sniegs uzlabojumus VMD darbā, tieši otrādi – radīs haosu un pasliktinās uzraudzības darba kvalitāti, it sevišķi apdraudēs meža ugunsapsardzības funkcijas izpildi. Reformas tiek plānotas tikai un vienīgi uz klientu, sadarbības partneru, darbinieku aptaujās iegūto informāciju. Izmaiņu ieviešanai iztrūkstošs ir neatkarīgs vērtējums un ekonomiskais pamatojums, kas norāda uz vadības pieņemto lēmumu augstu subjektivitātes risku," cita starpā teikts atklātajā vēstulē.
Komentējot to, A. Stašāne atzina, ka strukturālo pārmaiņu pamatā ir klientu un nozares ekspertu aptaujas, un šāda pieeja dienesta vēsturē izmantota pirmo reizi. Tāpat viņa norādīja, ka darbinieku neapmierinātība un reformas neizpratne lielā mērā saistīta ar iekšējās komunikācijas problēmām. Pārstrukturizēšanās notikusi sadarbībā ar visiem dienesta vadošajiem darbiniekiem, bet jautājums – cik liela bija katra vadītāja iesaiste, cik daudz iesaistīti kolēģi stratēģijas tapšanā. "Neesam tikuši galā ar stratēģijas skaidrošanu saviem darbiniekiem," skaidroja ģenerāldirektore.
Pārmetumus par Ingas Koļegovas iesaisti VMD strukturālās reformas izstrādē Aina Stašāne noraidīja, uzsverot, ka "viņas pieredze ir liela un noderīga valsts pārvaldes vadītājam un kā atbalsts – vienkārši ekselenta".
Par darbaspēku un darba organizāciju
Vaicāta par darbaspēku, Aina Stašāne žurnālistiem pauda, ka kopumā nav plānots samazināt darbinieku skaitu un tas paliks pašreizējo 640 nodarbināto robežās. Turklāt darbiniekiem būs iespēja pārkvalificēties, kā arī strādāt savā interešu sfērā.
Skaidrojot bažas par to, ka varētu tikt apturēta vairāku reģionālo struktūrvienību darbība, A. Stašāne uzsvēra: – Reģionālā līmenī struktūrvienības būs, bet vai tās būs tādā veidolā, kā šobrīd, teikšu – nē!
Kad notiks pilnīga dienesta pārstrukturizācija, cita starpā vairs nebūs nošķīruma starp reģionālajām un centrālo struktūrvienību. Plānotās izmaiņas paredz, ka tie cilvēki, kas pašlaik strādā reģionālajās virsmežniecībās, turpinās darbu kādā no jaunajām pārvaldēm, kas atradīsies visā Latvijā.
11.01.2022.