Ziemassvētku sagaidīšanas brīdis saistās ar tradīciju aktualizēšanu, kaut gan mūsdienās nu jau viss ir ieguvis modernu pieskaņu. Vai bērniem stāstīt par Ziemassvētku vecīti, Salatēti vai Santaklausu? Pušķosim meža vai mākslīgo eglīti? Vai galdā liksim pelēkos zirņus, šubu, suši vai varbūt… kukaiņus?
Lai cik būtu grūti tamlīdzīgam produktam psiholoģiski ļauties (un saņemties pakļaut tam savas garšas kārpiņas), šonedēļ aktualizētā „nākotnes pārtikas" tematika lika aizdomāties. Pēc izpētes par nekaitīgumu un uzturvērtību Eiropā nupat par jauno pārtiku oficiāli nosaukti trīs veidu kukaiņi, tāpat arī aļģes. Gara ausīm jau dzirdu komentārus – kas tā par māžošanos! Un tomēr…
Pastāvēs, kas pārmainīsies. Pasaulei un mūsu ēšanas paradumiem ir jāmainās, lai vienlīdz paēduši būtu visi iedzīvotāji, atstājot pēc iespējas mazāku ietekmi uz klimatu, kas šobrīd ir kā bumba ar laika degli. Kā nepieciešamību pēc izmaiņām pamatojusi Pasaules Dabas fonda pārstāve Elīna Pekšēna, „šobrīd viena planētas daļa pārēdas, bet citi – cieš badu". Pārtikas ražošana, lauksaimniecība, rūpnieciskā nozveja rada neatgriezenisku kaitējumu dabai, kā sekas jau ir jūtamas. Arī ētiskie apsvērumi, sevišķi jaunākās paaudzes vidū, arvien biežāk mudina samazināt dzīvnieku izcelsmes produktus uzturā un kosmētikas, apģērba izstrādājumu lietošanu.
Vēlmei kļūt videi draudzīgākam diemžēl ir otra monētas puse – alternatīvie dzīvnieku izcelsmes produkti (kā gaļa, piena izstrādājumi) ir salīdzinoši dārgāki. Turklāt vidusmēra vegānam ir krietni jāpārdomā sava ēdienkarte, lai uzņemtu visas organismam vajadzīgās uzturvielas, sevišķi olbaltumvielas.
Tādējādi trīs apstiprinātie „nākotnes produkti" – circeņi, sienāži un dzeltenie miltu tārpi – Eiropā oficiāli izmantojami cilvēku pārtikā gan kā uzkoda, piemēram, kaltētā veidā, gan kā pulveris, ko pievienot citu pārtikas produktu ražošanā. Šādu pulveri kā piedevu var pievienot makaroniem, cepumiem; Somijā pastāvot prakse saberztus kukaiņus iekļaut maizes pagatavošanā, līdz ar to ikdienišķais pārtikas produkts ir kļuvis olbaltumvielām bagātāks, nemainot tā garšu vai konsistenci.
„BIOR" pētniece, sertificēta uztura speciāliste Inese Siksna atzina – no psiholoģiskā viedokļa cilvēki vēlas ēst pierasto, esam konservatīvi šajā jautājumā. „Austrumu kultūrā kukaiņu ēšana jau ir ierasta, turpretī Rietumeiropā tomēr tie asociējas ar riebumu un bailēm – pat nāves bailēm," secinājusi arī Pasaules Dabas fonda pārstāve.
Iepriekš minētais Eiropas Komisijas lēmums gan neuzliek par pienākumu visiem Eiropā nu pāriet uz kukaiņu iekļaušanu uzturā, tomēr tās ir inovācijas, uz ko pamazām virzāmies.
22.12.2021.