Nupat jau laiks nolūkot vai nest mājās Ziemassvētku eglīti; un mūsdienās zaļoksnes izvēle ir gana plaša. Tādēļ apkopojām būtiskāko, kas jāņem vērā, ja vēlies eglīti mežā nocirst pats vai iegādāties mākslīgu, audzētu vai dzīvu eglīti podiņā.
Mežā cirsta eglīte
Ja vien īpašumā nav sava meža, ar eglītes nolūkošanu citviet jābūt uzmanīgam. Kociņus kategoriski aizliegts nocirst privātīpašumos, taču „Latvijas valsts mežu" (LVM) apsaimniekotajos mežos iedzīvotājiem ir ļauts uz svētkiem nocirst vienu eglīti. Kā atpazīt, kam mežs pieder? Mammadaba.lv vēsta, ka LVM īpašumtiesības apliecina zīme, kurā uz dzeltena fona attēlots LVM logotips. Precīzas šādu mežu atrašanās vietas jau iepriekš var uzmeklēt lietotnē LVM GEO, lejuplādējot to mobilajā tālrunī. Tuvākajā apkaimē atrodamās teritorijas, kas iekrāsotas ar tumši zaļo krāsu, ir valsts mežu teritorijas, bet ar gaišāk zaļu – privāto īpašumu meži.
Tomēr arī ne visos valsts mežos eglītes atļauts cirst – tas aizliegts jebkādu koku jaunaudzēs, jo tur aug Latvijas nākotnes mežs. Arī publiskos dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas tiek apzīmētas ar ozollapas zīmi, eglīti cirst nav atļauts.
LVM teritorijās esošās stigas, meža ceļu malas, pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem, grāvju malas un zem elektrolīnijām – tās ir vietas, kur droši vari meklēt savu svētku kociņu.
LVM arī atgādina, ka noskatītajai eglītei augstumā jābūt līdz trim metriem, celma diametram nepārsniedzot 12 centimetrus. Pretēji visbiežāk lietotajam terminam „eglītes ciršana" būtu vēlams izmantot zāģi, jo tad celms paliek līdzens, un ir jāzāģē maksimāli tuvu zemei – lai netraucētu un netraumētu meža zvērus.
Kad pirkt griezto eglīti?
Ja nav iespējas tikt pēc eglītes mežā pašam, to var iegādāties gan pie lielveikaliem, gan dažādās tirdzniecības vietās, tostarp arī „Kesko Senukai Latvia" veikalos. Kādu vislabāk izvēlēties – to noteiks gan gaume, gan maciņa biezums, jo pārdošanā pieejami dažādu šķirņu kociņi. Lai noskatītā eglīte būtu pēc iespējas „svaigāka", apskati, vai vietā, kur stāv eglīte, nav jau sabirušas skujas biezā kārtā. Tāpat eglīti vari pacelt aiz galotnes un vairākas reizes spēcīgi pasist ar stumbru pret zemi – lai pārliecinātos, vai skujas nebirst. Treškārt – ja eglītes stumbrs cirtuma vietā ir gaišs, tas ir svaigi cirsts.
„Kesko Senukai Latvia" produktu speciāliste Līna Spure ieteic cirstu eglīti iegādāties neilgi pirms svētkiem, ja nav iespējas to uzglabāt ārā, vēsumā. Grieztās eglītes ar pareizu kopšanu var uzglabāt 2-3 nedēļas. Savukārt pirms ienešanas telpā eglīte pāris dienas būtu jāpatur vidēji vēsā vietā – kaut kur pa vidu starp āra un istabas temperatūru -, lai eglīte aklimatizētos.
Lai cirsta eglīte mājās zaļotu pēc iespējas ilgāk, to ievieto traukā ar ūdeni, kā arī vismaz reizi dienā apsmidzina ar ūdeni. Grieztām eglēm jāatjauno griezuma vieta, jo, kad tā kļūst sausa, egle vairs nevar iesūkt ūdeni: no stumbra jānogriež vēl 1-2 centimetri un jānotīra arī miza, lai eglīte labāk uzsūktu mitrumu, pauž speciāliste.
Dzīva eglīte podiņā
Arī šādu eglīšu piedāvājums ir gana plašs, un uz svētkiem tāda noteikti var priecēt jebkuru svinētāju. Taču, ja vēlēsies, lai eglīte „dzīvotu" arī pēc Jaunā gada un pat varbūt to varētu pārstādīt, būs jāpieslēdz „zaļie pirkstiņi" jeb īpašāka kociņa kopšana.
„Latvijas valsts mežu" uzņēmuma „Sēklas un stādi" Kalsnavas kokaudzētavas dekoratīvo stādu pārzine Aija Vītoliņa uzsver, ka eglīte podiņā jāuztver kā stāds un attiecīgi arī jāaprūpē.
– Ja ārā ir lieli mīnusi, pie istabas temperatūras podiņš jāpieradina pakāpeniski. Iekštelpās šādu eglīti nedrīkst novietot pie kamīna vai radiatora, lai neiekalstu. Skujas jāaprasina un podiņš jāaplaista, bet ar to nevar arī aizrauties, lai nepārlaistītu. Svētku laikā šādā eglītē nav vēlams likt svecītes, lampiņas, jo tās var apdedzināt skujas. Lai pēc svētkiem eglīti pienācīgi uzglabātu, tā arī pie āra temperatūras atkal jāpieradina pakāpeniski. Ja zeme ir vaļā, tad eglīti var pārstādīt uzreiz. Ja ne, podiņš jāapliek ar egļu zariem, lai saknes līdz pārstādīšanas brīdim būtu siltumā, – pastāsta Aija Vītoliņa. Lai gan darbošanās ap šādu svētku rotu ir lielāka, ir iedzīvotāji, kuri gadu no gada izvēlas tieši eglīti podiņā. Tā sanāk kā skaista, videi draudzīga tradīcija, ik gadu nevis paretināt eglīšu skaitu, bet gan papildināt. Kalsnavas kokaudzētavā šobrīd esot dažādu šķirņu eglītes, augstumā no aptuveni 40 līdz pat 120 centimetriem, cenu amplitūdā no 14 līdz 40 eiro.
Podiņā audzētai, nevis izraktai un podiņā pārliktai eglei būs daudz jaunu, baltu saknīšu – tādai būs lielākas cerības pēc pārstādīšanas iedzīvoties, norāda Līna Spure.
Tā kā eglei ziemā dabiski jāatpūšas, jāuzmanās no izdzītiem jauniem, zaļiem zariņiem – jo šāda eglīte ir „pamodusies" un, ārā iznesta, lielu aukstumu nepārlaidīs. Šāds kociņš būs jāuzglabā vēsumā līdz pavasarim.
Arī Līna Spure iesaka – eglīti droši var pārstādīt pat janvārī, ja zeme ir mīksta. Eglei patīk skāba augsne un laba drenāža. Galvenais – to pēc iestādīšanas kārtīgi aplaistīt, arī ziemā, tad apsegt ar kūdru vai mulču.
Mākslīgās eglītes
Varētu šķist, ka mākslīgā eglīte ir videi draudzīgāka, jo tā aizvieto nocirstu kociņu, tomēr tās izgatavošanā arī tiek patērēti dabas resursi, enerģija, kas kopumā tomēr nav nemaz tik ļoti videi draudzīgi. Mākslīgā eglīte ir laba izvēle, ja to izmantos gadiem, kā arī ja svētki jāsvin kopā ar aktīviem mājdzīvniekiem.
„K Senukai" veikalā uzsver, ka pienācīga izskata mākslīgā eglīte sākumā prasa lielāku investīciju, bet tad tā tiešām var priecēt daudzu gadu garumā. Mūsdienu plastmasas egļu labākie paraugi ir grūti atšķirami no dabiskajiem.
17.12.2021.