ALISEI LUTINSKAI patīk makšķerēt, ceļot, lasīt grāmatas, arī gleznošana un studēšana. Kā pati smejas, būšot mūžīgā studente, jo arī šobrīd turpina gūt jaunas zināšanas. Bet vislielākā sirdslieta ir dzīvnieki, īpaši zirgi. Alisei ir pieci zirgi, kas priecē ne tikai ģimeni, bet arī tuvākus un tālākus ciemiņus.
Alise saka, ka ļoti labi, ja hobiju var pagriezt tādā virzienā, ka tas dod labumu arī sabiedrībai un var pārtapt pat par darbu.
– Hobijs attīsta pats sevi. Dod ienākumus ģimenei, un priecīgs ģimenes loceklis ir pati labākā dāvana dzīvē. Tāds, kas dara savu sirdslietu ar aizrautību. Un arī viņam ir jācenšas saprast katra tuvākā sirdslietu, atļaujot viņam to darīt un justies labi. Mums katram ir jāpamana savu ģimenes locekļu un draugu sirdslietas un vajag censties iedvesmot un atbalstīt. Nevajag padoties arī, ja nākas saskarties ar lielu pretestību un neticību. Savai sirdslietai ir jānododas, pat ja tas apkārtējiem sākotnēji šķiet nenopietni un nevajadzīgi. Atļauties nopirkt to dārgo nakts optiku ierocim vai objektīvu fotoaparātam, ekskluzīvu grāmatu, lidmašīnas modeli kolekcijai vai labāko kamieļa vilnas adījumu. Ir jāļaujas savām sirdslietām, – pārliecību pauž Alise.
Piemājas saimniecībā „Blieķukalns" viņa saimnieko kopā ar dzīvesbiedru Kārli Sprogu. Ir gan bites, gan tiek audzētas zemenes un ķiploki, mājputni, bet saimniecībā ir arī zirgi. Pats pirmais zirgs uz saimniecību tika atvests no Preiļiem, kur Alise ir uzaugusi.
– Esmu patriote – savas valsts un dzimtās vietas, bet dzīve tā iekārtojās, ka atnācu pie drauga uz Mārcienu. Pirms nepilniem diviem gadiem no vecākiem atvedu savu zirgu, ar kuru kopā esmu augusi. Tajā laikā arī sākām saimniekot, iegādājāmies mājputnus un bites. Šogad ir pārejas periods uz bioloģisko saimniecību, – atklāj Alise Lutinska. – Zirgs man ir ļoti liela vērtība. Bērnībā zirgs tika jūgts un veikti dažādi zemes darbi. Tāpat aktīvi jāju, bet pati zirgu gan vēl nemācēju iejūgt. Tuvojoties ziemai, iegādājos kamanas. Devos garos izbraucienos – pat divdesmit un trīsdesmit kilometru tālu. Par zirgu lielu interesi izrādīja arī Mārcienas bērni. Bieži vien arī viņi tika vizināti, piedāvāju izjādes. Kaimiņiene Stella Šampere ierunājās, ka šādas izjādes un braucienus varētu organizēt biežāk un par atlīdzību.
Aizvadītajā gadā Ziemassvētku laikā Alise ratos veda Ziemassvētku vecīti un Sniegpārsliņu, lai iepriecinātu pagasta iedzīvotājus. Tāpat devās uz pansionātu, lai sagādātu priecīgas emocijas pansionāta iemītniekiem. Laiku pa laikam bija kāds interesents, kas vēlējās iepriecināt svētkos savus tuviniekus.
– Īstenībā darbošanās ar zirgiem ir ļoti atbildīgs process. Pati sev vēlējos papildu zināšanas, lai varētu veiksmīgāk darboties, vadīt izjādes. Mācījos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, un 2019. gadā ERASMUS programmā bija iespēja doties uz Portugāli, kur brīvās izvēles kursā izvēlējos zirgu audzēšanu un jāšanas menedžmentu. Bija iespēja apgūt gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tas bija ļoti vērtīgi, jo bija iespēja strādāt ar Portugāles nacionālo, ekskluzīvo zirgu šķirni – luzitāņiem. Guvu dažādu pieredzi, kas ļoti atšķīrās no Latvijas pieredzes. Pēc LLU absolvēšanas iestājos Bebrenes profesionālajā vidusskolā, kur programmā, kas ilgst 1,5 gadus, apgūstu zirgkopību. Šī ir jauna programma, kas ir ļoti labi attīstīta. Iegūstu daudz jaunu un noderīgu zināšanu, – pastāsta Alise. – Zirgu paliek arvien mazāk. Bet arī tepat mūsu novadā ir saimniecības, kur tiek organizēti izbraukumi. Cilvēki ļoti priecājas, ja ir iespēja doties izjādēs vai braucienos, apskatīt, samīļot zirgu. Brauciens ar zirgu Mārcienā ir liels piedzīvojums, jo ikvienam cenšos parādīt Mārcienas skaistākās vietas, saglabājušos vēsturi. Tāpat pastāstu par citiem Madonas un novada tūrisma objektiem. Zinu, ka daudzi labprāt dodas tos aplūkot. Ciemiņiem gluži vai sanāk brauciens ar gidu zirga pajūgā. Tāpat cilvēkiem ļoti interesē viss, kas saistīts ar zirgiem – iejūgšana, inventārs, barošana, dzīves ilgums, izmaksas. Tās ir ļoti vērtīgas zināšanas. Bieži vien tie, kas ikdienā nav saistīti ar zirgkopību, ir neizpratnē, ka zirgus tur ārā, sniegā. Pēc jaunākajiem plaša mēroga pētījumiem pierādās, ka zirgam visveselīgāk ir atrasties tieši ārā, svaigā gaisā. Tas pierādās arī praksē. Zirgiem uzlabojas veselība un darbspējas. Pēc darba aukstā laikā, kad zirgs nosvīdis, viņš gan tiek ievests nožūt, atpūsties un padzerties siltu ūdeni.
Pēdējos divus gadus ziema ir īpaši lutinājusi, lai varētu doties garos izbraucienos ar kamanām vai ragavām.
Turpina Alise: – Senāk katrās lauku mājās bija zirgi, ikviens bija braucis ratos vai kamanās. Tagad tas notiek reti, tā tiek piedāvāta kā izklaide, par ko cilvēki tiešām priecājas. Lai būtu dažādība, iegādājāmies Ulmaņlaika drošku. Tā nāk no Dikļiem un bija dzimtas mantojums. Kas zina, varbūt pat savā laikā ar to pārvietojās pats Kārlis Ulmanis? Tā ir nenovērtējama vērtība, kas nonākusi mūsu īpašumā. Patiesībā šādas lietas ir ļoti grūti atrast. Sākotnēji es pat nezināju, kur lai meklē. Atbalstot mazos uzņēmējus, cenšos zirglietas pasūtīt tur, kur tās tiek šūtas uz vietas. Pagasts un novads ir ļoti skaisti. Sniedz burvīgas ainavas, arī reljefs rada dažādas emocijas. Piemēram, bērni savas emocijas pauž no sirds. Braucot, ja ir kāda bedre vai grubuļaināks ceļš, smejas, dzied dziesmas un gavilē. "Te ir tik dzīva dzīve!" – citāts palicis atmiņā. Tas tik pozitīvi uzlādē. Arī pieaugušie ir sajūsmināti – "tu sniedz baudu dvēselei", "gluži kā pasakā".
Šobrīd saimniecībā ir pieci zirgi. Divi no tiem ir „universālie kareivji", kas braucami, jājami un jūdzami darbos.
– Trīs zirgi ir iestrādes procesā, un tas norit lēni un mierīgi. Tie ir jaunzirgi, kas vēl jāiestrādā. Šis process prasa daudz laika. Gribas visu izdarīt pareizi. Man ļoti tuvi ir dzīvnieki, īpaši esmu aizrāvusies ar Latvijas nacionālajām dzīvnieku šķirnēm, vēlētos izveidot savu kolekciju. Jau šobrīd ir Latvijas dzinējsuņi, Latvijas sporta un braucamā tipa zirgi, Eiropas tumšā medus bite, kas ir Latvijas vietējā bite. Gribētu Latgales rikšotāju, tāpat arī Latvijas brūno govi, bet pagaidām vēl tam nav iespējas. Man ļoti patīk Latvijas šķirnes, kas gan diemžēl ir arī apdraudētas. Tieši šīs šķirnes man liekas vispiemērotākās mūsu klimatam un cilvēkam. Tā ir mūsu vērtība, – uzsver Alise Lutinska.
17.12.2021.