Šogad decembris ir atnācis balts, kas pēdējos gados nav nemaz tik raksturīgi, jo vienmēr ir pietrūcis sniega. Veroties ārā pa logu, liekas, ka esam nonākuši īstā pasakā. Koki ir balti, un tajos atspīd spožie saules stari. Arī sals pieturas, vietām naktīs termometra stabiņam noslīdot pat līdz -25 grādiem. Auksti, bet tik pasakaini skaisti.
Vienlaicīgi ar dabas burvību ir arī nepatīkami notikumi. Dzestrie rīti daudziem autovadītājiem sagādājuši ne vienu vien problēmu, kad nav varējuši iedarbināt savas automašīnas. Ir nācies pacīnīties ar aizsalušām durvīm. Lielais sniegs radīja apgrūtinātu braukšanu. Tomēr tas piestāv kārtīgai ziemai.
Šobrīd vislielākās bažas un draudus savai dzīvībai rada zemledus makšķernieki. Katru gadu viens un tas pats. Tikko ilgāku laiku bijuši mīnusi, tā makšķernieki steidzas uz dīķiem un ezeriem, lai pārbaudītu, cik tad biezs ledus. Nereti aizdomājos, noraugoties uz makšķerniekiem, kas sakumpuši sēž pie āliņģiem, – vai tās mazās zivtiņas, kas ķeras, ir tā vērtas, lai riskētu ar savu dzīvību un veselību? Ziemā, kad ledus ir biezs un ezers ir drošs, vēl varētu saprast, tomēr tas ir azarts, sirdslieta, vaļasprieks. Bet vai tiešām ir jāskrien, tikko ūdenstilpes aizsalst? Vai arī pavasarī, kad krasti jau ir vaļā? Diemžēl jau aizvadītajā nedēļā lasījām par pirmajiem pārgalvīgajiem zemledus makšķerniekiem, kuri ielūzuši ledū, ja to vispār tā vēl var saukt. Katru gadu runā par drošību, aicina izvērtēt apstākļus, brīdina, tomēr reālā situācija ir bēdīga. Tikpat pārgalvīgi ir bērni un jaunieši, kuri, neapzinoties sekas, dodas baudīt ūdenspriekus uz ledus. Pirms kāpt uz tā, ikvienam vajadzētu padomāt, ar ko tas var beigties, ka kādam var būt arī ļoti sāpīgi un skumji.
Tomēr šis baltums, kas valda visapkārt, vieš prieku. Šķiet, ka vakari ir kļuvuši nedaudz gaišāki, nav drūmās noskaņas. Decembris, Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir ieguvis pavisam citu noskaņu. Gribas paveikt labus darbus, iepriecināt līdzcilvēkus, radīt brīnumus. Laiks paskrien nemanot. Svētdien iedegsim jau trešo sveci adventa vainagā. Pēc kristiešu tradīcijām tā tiek iedegta par prieku. To mēs varam gūt visapkārt: saules vizuļojošajā atspulgā, pilošajās lāstekās, slēpojot, izbaudot ziemīgas pastaigas. Prieku varam atrast skaistajās pilsētas un pagastu eglēs un dekorācijās, svētku noskaņās, piparkūku un mandarīnu smaržā. Prieks ir mūsos pašos, tikai jāļaujas tam.
10.12.2021.