Grašu bērnu ciemata vadītāja Sandra Stade: – Dzīvošanas apstākļi Cesvaines pusē – Grašu bērnu ciematā – ir pietuvināti tādiem, kādi tie ir mājās, kaut arī tā nav ģimene klasiskajā izpratnē. Risinājums ir atrasts labākais no visiem iespējamajiem, jo bērni dzīvo nevis kā internātā, bet mājiņās. Situācijas analīze liecina, ka Grašu bērnu ciemata sniegto pakalpojumu var pielāgot ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanā.
Par deinstitucionalizācijas plānu – manuprāt, atkal to varētu nodēvēt par jauno kampaņu vai akciju, ka visiem bērnunamu bērniem jāatrod mājas un par katru cenu jādzīvo audžuģimenēs, jāsameklē aizbildņi, ka bērnunami nav vajadzīgi, tie jāslēdz ciet. Taču realitāte ir tāda, ka šos bērnus drīzāk atved atpakaļ no audžuģimenēm, nekā paņem. Viena daļa bērnu jau ir pabijuši ģimenēs, bet nejutās tur vajadzīgi. Kur ir garantija, ka atkal būs labi. Tas ir grūts pienākums – audzināt un rūpēties par jaunpienācēju, jo bērni ir izveidojušies tādi, kādi nu viņi ir. Tāpēc ne katrai audžuģimenei būs viegli.
Grašu bērnu ciematā cenšamies radīt māju izjūtu. Mums bērni dzīvo četrās mājās, šobrīd katrā mājā ir izvietoti seši bērni. Viņi savu dzīvesvietu, savu istabu var paši iekārtot, radīt savu vidi, un tā ir māja, kur katram iemītniekam ir arī savi pienākumi. Svarīgi ir arī tie cilvēki, ar kuriem bērni ir kopā, un mums ir labi darbinieki. Arī pusaudži ne vienmēr grib ko mainīt, ne vienmēr grib tikt prom, jo ir pieraduši dzīvot šajā vidē, kādā ir iejutušies, te ir arī savi draugi. Ienākt un iejusties jaunā vidē, kur vēl nav draugu, nav vienkārši. Protams, mums ir jāpieskata šie bērni, jo viņi ir ar problēmām. Paņemot bērnu audžuģimenē, bet netiekot galā ar problēmām, bieži vien seko lēmums – atgriezt viņu atpakaļ tajā vietā, no kuras ir paņemts. Tas ir ļoti bēdīgi, bet bērns nejūtas ne pie kā vainīgs, arī nejūtas vajadzīgs, viņš jūtas nodots. Daudzviet, kur bērnunami ir reorganizēti vai likvidēti, jau šobrīd nav, kur likt bērnus ar problēmām. Kas būs vēlāk? Domāju, ka tā ir diezgan liela utopija, ka visiem atradīsies labas audžuģimenes. Ir daudz foršu ģimeņu, bet ir arī tādas, kas pieņem bērnunama bērnus tādēļ, ka valsts par to maksā. Ja kas, var atdot bērnu atpakaļ. Un atkal bērnunams ir tā vieta, kur var atgriezties, un mums ir jātiek galā ar visu. Svarīgi, lai šeit justos kā mājās, un domāju, ka ikdienā pie mums Grašos pusaudži tā arī jūtas, tāpēc jau mēs pie tā strādājam.
Grašu bērnu ciemats pastāv 27 gadus, un visus šos gadus te ir uzturējušies vidēji 25-30 bērnu. Cits iedzīvojas labāk, cits sliktāk, cits varbūt nespēj pieņemt to, ka nav palicis ģimenē, bet pēc kāda laika, ar gadiem daudzi novērtē, ka viņiem Grašu bērnu ciematā ir bijušas īstas mājas.
10.12.2021.