Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir kas īpašs un brīnumiem piepildīts. Šis laiks sākas ar pirmo adventi, kad vainagā iededzam pirmo sveci.
Katram ir savas tradīcijas – viens vainagu nopērk, cits to veido pats, laikus gādājot dabas materiālus, meklējot idejas un pacietīgi tās izpildot. Viktorija Dolinčuka vainagus darina pati un atzīst, ka adventa laiks viņas ģimenē ir īpašs notikums.
– Adventa laiks man ir ļoti spēcinošs – maiguma, sapņu, prieka un cerību laiks. Bērniem mūsmājās ir liela loma. Par tradīciju ir kļuvusi kopīga adventa vainaga taisīšana. Atrast īsto čiekuru vai egles zariņu ir liels piedzīvojums. Iknedēļas piparkūku cepšana un „Viens pats mājās" – bez tā neiztikt. Šajā laikā mēs ik gadu gatavojam saviem tuvajiem apsveikuma kartītes un pašdarinātas dāvaniņas. Viena mīļa tradīcija, kura nekad nebeidzas (ceru, ka nekad nepārtrūks), – mums ir kāda īpaša vieta mežā, uz kuru Ziemassvētkos dodamies un taisām pikniku. Līdzi vienmēr ņemam gardumus, ko atstāt Ziemeļbriedim pateicībā par smago darbu. Brīnumiem ir jātic, – uzsver Viktorija.
Vainagus Viktorija taisa jau kopš bērnības. Sākumā tikai ģimenē, vēlāk jau tuvākajiem, un tikai šogad ir saņēmusies tos parādīt arī citiem.
– Adventa vainagi man nekad nav bijuši vienā stilā vai tehnikā. Tie ir bijuši dažādi gan krāsās, gan materiālos. Manuprāt, vainags ir stāsts, tu uz to skaties un gremdējies atmiņās vai izsapņo kaut ko skaistu. Tas pats arī ar durvju vainagu, tas var būt dažāds, bet man svarīgi, lai ir tā sajūta, ka tā māja tevi sauc, tu esi tur gaidīts, – pastāsta Viktorija Dolinčuka. – Es noteikti neesmu vainagu meistars, viss tiek skatīts interneta dzīlēs, un, iespējams, kāda tehniskā darbība nemaz nav pareiza.
Tomēr paša radīts adventa vainags ir kas īpašs. Veidojot tajā ir ievītas gaišas domas, cerības un sapņi.
Viktorija labprāt dalās labākajos padomos, lai ikviens varētu izveidot savu svētku dekorāciju.
Turpina Viktorija: – Iesaku, pirms veidot vainagu, iztēloties, kādu tu to redzi, apdomāt, vai tev būs pieejamas tās lietas, ko vajadzēs, un tad jau ķerties klāt tā izveidei. Ja izvēlies veidot no skujkoka, neiesaku parastās egles zarus, jo ļoti ātri siltumā nobirs skujas. Izvēlies kaut ko noturīgāku – baltegle, priede vai kāds tūjveida krūms būs daudz labāks un noturīgāks. Kā tos pareizāk likt – te noteikti nāks palīgā internets, jo veidi, kā to darīt, ir dažādi. Man ērtākie šķiet divi – ar stingru diegu vai plānu makšķerauklu sasienot zarus vai ar karsto līmi.
Čiekurus iesaku salasīt laikus, jo tiem vajag paspēt izžūt. Ja izvēlies sūnu vainagu, to uzreiz vajag piestiprināt pie karkasa, lai arī paspēj nožūt, jo, ja tas būs mitrs, viss, ko līmēsi virsū, kritīs nost. Apelsīna vai laima ripiņas pāris stundās var pagatavot mājās pats. Ja patīk spīdumi, tad izmanto matu laku, uzsmidzini uz čiekura laku, apber ar spīdumiem un vēlreiz uzsmidzini laku. Ilga un stingra noturība garantēta. Krāsot materiālus var ar jebko, kas krāso. Mums ir ļoti daudz dabas materiālu, kas noderēs, izveidojot ko skaistu un brīnišķīgu.
Nedrīkst aizmirst par svecēm. Noteikti sākumā jāizdomā, kur tās stāvēs un kādas tās būs. Krāsas un stili mūsdienās ir tik dažādi; starp citu, varbūt tev ir zināms kāds bitenieks, kurš taisa no bišu vaska sveces. Šīs sveces, manuprāt, ir īpašas, estētiski skaistas un šogad, kā saka, „trendā". Ja izvēlēsies sveču turētāju no koka ripiņām, uz tām vajag uzlīmēt kniepadatu, jo tad sveces turēsies stingri.
Viktorija svētku noskaņu uzbur ne tikai ar tradicionālajiem adventa vainagiem, bet ir arī parūpējusies par ne tik tradicionālu veidu – vainagu durvīm.
– Durvju vainagu man iznāca uztaisīt nejauši. Veidojot no kārkliem adventam domātos vainagus, nemanot gadījās vienu izveidot ļoti lielu. Ilgi nedomājot, sapratu, ka būs arī durvīm skaistums. Karkass no kārkla (to var veidot arī no citiem materiāliem), sākumā paņem lielāko, resnāko, un galvenais, lai lokās. Tiek uztaisīts riņķis, savienojuma daļu nostiprina ar stingru virvīti vai drāti, ņem nākamos zarus un tin apkārt pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, līdz apmierina biezums. Vainagam ir jāžūst pāris dienu, kad tas izžuvis, vaļīgākos zarus pievelk un liekos zaru galus nokniebj. Es vainagu nokrāsoju ar kokam domātu krāsu, lai lietus laikā tas „nenomazgā" krāsu. Dēlītis ar uzrakstu „Laipni lūgti", manuprāt, ir baigā odziņa. Dēlītis tika nobeicēts, uzraksts tika veidots no vinila plēves, kam lietus netraucē. Bet domāju, ka arī ar krāsu var, es vēl neesmu mēģinājusi. Visvienkāršākais veids, kā dēlīti piestiprināt pie vainaga, ir savilcēji. Kad tas tika izdarīts, sākās rotāšana. Es izmantoju skujkoku zarus, tos pāris stundu paturēju siltumā un ar karsto līmi piestiprināju pie kārkla; ja līme ir kārtīgi sakarsusi, tad zari pat vētrā turēsies. Vēl es atklāju, ka ļoti skaistas ir niedres, tikai vajag atrast tādas biezas jo biezas. Ja vēlies, lai tās būtu gaišākas, var paturēt balinātājā, ļoti skaisti izskatīsies. No lina tika izveidota bante – un dekors gatavs. Viss skaistais ir vienkāršs, – pārliecināti pauž Viktorija Dolinčuka.
26.11.2021.