Rudens un ziema ir gada drūmais laiks, kad ātri satumst un aizvien vairāk gribas pavadīt laiku pie kūpošas tējas tases. Garos, tumšos vakarus tā vien prasās pavadīt pēc iespējas patīkamāk un lietderīgāk, bet ne vienmēr rodas idejas, kā to īstenot. Varbūt kādam interesants šķitīs Mētrienas pagasta iedzīvotājas LAURAS LAZDIŅAS hobijs – rotaļlietu tamborēšana, kas ne tikai ļauj aizmirsties no ikdienas raizēm, bet arī sniedz gandarījumu, iepriecinot savus mīļos ar pašdarinātu dāvaniņu.
– Ar mīksto rotaļlietu tamborēšanu es sāku nodarboties pirms septiņiem vai astoņiem gadiem. Pamanīju sociālajā vietnē YouTube video, kurā tika stāstīts un rādīts par šādu rotaļlietu izgatavošanu, un nolēmu pamēģināt kaut ko tādu uztapināt. Pirmā tamborētā rotaļlieta, ko izgatavoju, bija žirafe, – ar savu brīvā laika hobiju un to, kā izdomājusi tam pievērsties, iepazīstina Laura Lazdiņa.
Mīļmantiņu tamborēšana Lauru ļoti aizrāva, un tajā pašā gadā tapa pašdarinātas Ziemassvētku dāvanas draugu un radu bērniem.
– Tamborēšana un adīšana man ir sava veida meditācija. Pat īsti nezinu, kā tā adata paķērās, jo nav jau tā, ka šīs rokdarbu tehnikas būtu svešas – skolas laikā taču ir darināti visādi rokdarbi. Mūsdienās internetā var pasūtīt un iegādāties pilnīgi jebko, bet, manuprāt, vislielākā vērtība ir tieši tādai dāvanai, kuru cilvēks ir izgatavojis pats savām rokām. Tas pavisam noteikti sniedz arī lielāku gandarījumu. Praktiski visiem manu draugu un radu bērniem mājās ir pa kādai manis darinātai mantiņai, – priecājas Laura.
Uz jautājumu, kāds ir ceļš no idejas līdz gatavai rotaļlietai un vai ir kādi knifiņi, kas jāņem vērā, tamborējot mantiņas, Laura atbild – galvenais ir iemācīties lasīt shēmas un sekot tām līdzi.
– Lielākoties tamborēšanas shēmas interneta resursos ir atrodamas angļu valodā. Kad tiek apgūts, kā lasīt šīs shēmas, kā tās tiek pierakstītas, darbs viegli rit uz priekšu. Es mēdzu pielikt klāt pa kādam savam knifiņam, bet visa pamatā ir internetā sameklētā instrukcija. Neesmu precīzi saskaitījusi, bet pavisam kopā varētu būt izgatavotas divdesmit rotaļlietas. Pagājušajā ziemā uzsēdos uz lakatu adīšanas. Pirmais lakats tika uzdāvināts mana brāļa sievai – maldījos Pinterest, meklēju idejas oriģinālām, īpašām dāvanām un atradu plecu lakatus. Pa visu ziemu uzadīju trīs gabalus. Retu reizi pārdodu kādu no saviem darinājumiem, ja man kāds to ļoti lūdz, bet pamatā viss tiek dāvināts, – saka Laura Lazdiņa.
Pie savas mīļmantiņas ticis arī Lauras dēliņš – tā kā mazais ķipars ir dzimis Suņa gadā, puisēnam mamma uztamborējusi sunīti. Idejas rotaļlietu izgatavošanai Laura smeļas internetā, lielākoties lietotnē Pinterest. Ir tapuši nevis viens, bet pat divi sniegavīriņi Olafi no sirsnīgās ģimenes filmas „Ledus sirds", lauviņa, pelēns un citi tēli.
– Dziju rotaļlietu izgatavošanai pasūtu no Lietuvas, pērku arī Madonā, bet lielākoties viss nepieciešamais tiek pasūtīts. Madonā atrodas firma, no kuras es pērku dziju, bet te nav atrodama tieši tā, kura man vislabāk patīk. Lietuvā to varu dabūt, tāpēc arī pasūtu no turienes. Nav tā, ka obligāti jābūt tikai vienai konkrētai dzijai, no kuras mantiņas var veidot, – tas ir gaumes jautājums. Plecu lakatiem gan izmantoju smalkās dzijas, mohēru, jo tie ir mežģīņu lakati. Un vēl viens iemesls, kāpēc pasūtu dziju no Lietuvas, – tur ir pieejama lielāka krāsu izvēle, – uzsver Laura Lazdiņa.
Vismīļākā mantiņa Laurai pašai ir lauviņa, kuru pirms vairākiem gadiem viņa uzdāvināja kādai meitenītei. Pēc kāda laika meitenītes vecāki atsūtīja Laurai fotogrāfiju, kurā redzama meitenīte ar lauviņu rokās un klāt lasāms paraksts – bērns joprojām nekur nedodas bez savas mīļmantiņas. Dažas Lauras darinātās rotaļlietas aizceļojušas arī ārpus Latvijas robežām un atrodas Ungārijā un Grieķijā. Kā smejot saka Laura, viņai ir arī sava adatu māsa, ar kuru kopā tiek pasūtīta dzija, ik pa laikam notiek arī ideju apmaiņa.
– Šī nodarbe man ir veids, kā aizmirst ikdienu kaut uz mirkli. Vasarā, kad ir aktīvs darbs periods, es šim hobijam nepievēršos. Ar to nodarbojos rudens un ziemas posmā līdz brīdim, kad laiks atkal kļūst labs, kad atsākas darbi dārzā un ir iespējams doties pie dabas. Adatas un dzija jau gaida, kad tām pieķeršos. Man padomā ir uzmeistarot šalli. Pašā sākumā, kad tikko biju uzsākusi rotaļlietu tamborēšanu, mani darinājumi tika izvietoti izstādē Mētrienas tautas namā, vēlāk arī bibliotēkā. Bet nav jau tā, ka esmu vienīgā visā Mētrienā, kas ar šādām lietām nodarbojas. Ir viena meitene, kas tamborē maza izmēra mantiņas, bet viņas darinājumi ir tematiski – tie ir nākamā gada simboliņi. Ir arī meitenes, kuras ada, protams, arī gados vecākā paaudze ar savu cimdu un zeķu pūru, – teic Laura.
17.11.2021.