Lauteres muiža, kas atrodas Aronas pagasta Lauterē, parka koku un ezera ieskauta, vienmēr ir saistījusi uzmanību, taču nepelnīti bijusi atstāta laika zoba varā. Laikam gaidīja un sagaidīja brīdi, kad ieradīsies īstie saimnieki, kas to savedīs kārtībā, un senais muižas ēkas komplekss atplauks savā godībā un krāšņumā.
Kopš Lauteres muiža kļuva par "Kokapstrādes grupas" īpašnieka Laimoņa Onzula un viņa dzīvesbiedres Agitas Kalniņas īpašumu, muižas komplekss piedzīvo atjaunošanu. Ideja atjaunot muižu, radīt lauku atpūtas kompleksu "Lauteres muiža" radās 2017. gadā, kad banka to bija ielikusi izsolē par samazinātu cenu, jo bija caurs jumts.
– Mums bija doma, ka šo muižu vajadzētu atjaunot, bet nebija vīzijas, kā būs. Ēku stāvoklis sākumā bija tik bēdīgs, pirmie gadi pagāja, izvācot visus krāmus un veco slāni. Prioritāte bija mājas jumta seguma nomaiņa, – atceras Agita. Jumta atjaunošanā tika iesaistīti SIA "B&L projekti", labākie jumiķi Latvijā – SIA "Alpi Jumts". Viņa piebilst, ka soli pa solim tiek atjaunota gan lielā māja, gan arī trīs palikušās ēkas – pagrabs, klēts un muižas pārvaldnieka māja "Lejniekos".
– Vēsturiski precīzi diez vai kas būs, jo viss ir mūsu jaunrade, kā mēs to redzam un vēlamies, lai pašiem patiktu. Senāk Lauteres muižas komplekss bija ar 25 ēkām, 2000 pūrvietām zemes. Vēsturiski pirms Lauteres muižas šī vieta saukta par Nigastes muižu. Karls Gotfrīds fon Bērenss ir nodalījis no Bērzaunes muižas šo vietu saviem dēliem kā Nigasti. 1856. gadā to nopērk atvaļināts kapteinis Jakobs fon Klots un nosauc par Lauternsee, kas tagad ir Lautere. Oktobrī Lauterei palika 165 gadi, un jocīgi, ka tāds nosaukums kā Nigaste ir gandrīz pazudis, – vēsturē mudina ieskatīties Agita Kalniņa.
Laimonis Onzuls savulaik strādājis pie Rundāles pils atjaunošanas, ir koktēlnieks, restaurators. Ļoti daudz palīdz draugi, kursa biedri, Rundāles pils muzeja restauratori.
Vairāk nekā 20 gadu Agitas Kalniņas un Laimoņa Onzula ģimene darbojas vērienīgā kokapstrādes kompleksā Bērzaunes pagasta "Grantiņos". Īpašnieki uzskata, ka kokzāģētava ir maizes darbs, taču muižas atjaunošana tagad ir dvēselei – gan izaicinājums, gan jauna pieredze – projekts mūža garumā.
Agita Kalniņa atzīst: – Lauteres muiža tagad ir arī mans sirdsdarbs. Tas ir kultūras mantojums, kas liek atgriezties atmiņās šajā tik skrejošajā laikā, kad nepamanām vērtības tepat līdzās. Nevar prasīt, lai viss tiktu atjaunots uzreiz, jo nav tik vienkārši.
Pašlaik ēka tiek atjaunota pašu spēkiem, kaut ir interese arī par to, kā piesaistīt ES fondu atbalstu.
– Paši esam Gaiziņa puses ļaudis, un vieta, kur dzīvojam Bērzaunes pagastā, vēsturiski bijusi Lauteres muižas valdījumā. Lauteres muižas īpašnieks Klota kungs esot bijis gan nodokļu vācējs, gan labdaris. Tagad uzzinu, ka viņš ir staigājis Bolēnu avota apkārtnē un meklējis aprakto zeltu. Varbūt tā ir sasaiste, ka tagad tieši mūs muiža ir izvēlējusies, lai to atjaunotu. Mamma atsauca atmiņā vēl vienu sakritību – līdz 1972. gadam kungu mājā bija ierīkots pansionāts, kur mūžībā aizgājis mans vecvectēvs Kārlis Korne.
Sekojot vēsturei pa pēdām, tagad senču atstātajā mantojumā – muižas atjaunošanā – tiek ieguldītas visas pūles, nežēlojot līdzekļus.
– Ir skaidrs, ka šis nav "biznesa" projekts, drīzāk kā izaicinājums, – atklāj Agita Kalniņa. – Pati kungu mājas ēka ir skaista, un gribam to izveidot krāšņāku. Kādreiz te bijis pansionāts, veikals, pasts, Aronas ciema padome, bibliotēka, sovhoza laikā – ēdnīca, arī dzīvokļi. Muižas ēku atjaunot – to uztveram kā pagodinājumu. Mērķis – tehniski sakārtot ēku – pamazām īstenojas. Jau nomainīts jumts, stiprināti pamati, ierīkota apkure, sagādāti skaisti apgleznotu podiņu kamīni, izveidota akmens atbalsta siena parka uzkalnam. Muižas ēkā savu vietu atrod koks un tā detaļas ar karnīzēm, grebumiem un zeltījumiem, kamīni, grezni griesti ar sveču lustrām, sienas ar zeltījumiem, gleznas, svečturi, sveces, antikvāras lietas. Uzticam kādas istabas sakārtošanu restauratoriem, atjaunošanas darbos strādā SIA "Latvāņi" pieredzējuši galdnieki.
Vaicāta, kāds varētu būt muižas pielietojums, Agita Kalniņa saka: – Protams, tik liela privātmāja nav nepieciešama. Visdrīzāk tā veidosies kā lauku atpūtas komplekss – svinībām, atpūtai, ar iespējām pārnakšņot. Kungu mājā varētu izmitināt ap 30 cilvēku. Taču tūrismu kā biznesu paredzēt nevar, tā ir tik sensitīva nozare – tas nav kā "pārdot-nopirkt", te ietilpst viesmīlība, vispārējais stāvoklis Eiropā, pārvietošanās iespējas vai bremzes pandēmijas ierobežojumu un citu apstākļu dēļ. Ko gan varam apsolīt? Lauteres muižas atjaunošana lēnām saved kopā ar cilvēkiem, kuriem ir idejas, vīzijas par to, kas šeit nākotnē varētu būt. Ieklausāmies priekšlikumos, ka te varētu būt restorāns, radošās nometnes, plenēri, izstādes, kāzas, mūziķu koncerti, jo te ļoti labi skan. Pie mums filmēja opereti "Trīs zvaigznes" par Zigfrīdu Annu Meierovicu. Esam iepazinuši atsaucīgus Aronas pagasta pārvaldes darbiniekus, brīnišķīgus kaimiņus, kundzes gados, kas dalās savās atmiņās. Vēsturiskie materiāli un fotogrāfijas sameklētas arhīvā, arī sazinoties ar vienu no muižas kādreizējo īpašnieku radiniekiem Manfrēdu fon Betiheru. Pamazām tiek veidots Lauteres muižas stāsts.
12.11.2021.