Krāpšana ir noziegums, kuru raksturo svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu. Krāpnieki izmanto jebkādus līdzekļus, lai sazinātos ar saviem upuriem, – liek lietā tālruni, pastu, e-pastu un internetu. Viņi iegūst jūsu uzticību un, kad esat uzķēries(-usies) uz āķa, pazūd, atstājot pat tukšus kontus. Arvien biežāk dzirdam par dažādiem jauniem krāpšanas veidiem. Valsts policija regulāri brīdina un informē sabiedrību, tomēr joprojām cilvēki iekrīt slazdā un tiek apkrāpti. Šādās situācijās jāvēršas policijā.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas apkalpojamajā teritorijā apkrāpšanas gadījumi nav retums. Par krāpniecību stāsta Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Randare.
– Šiem noziedzīgajiem nodarījumiem šobrīd ir novērojams neliels pieaugums. Ir palielinājies krāpšanas gadījumu skaits, un cilvēki biežāk vēršas policijā. Agrāk bija novērojama tendence, ka iedzīvotāji policijā vērsās, kad krāpniecība jau bija notikusi, šobrīd iesniegumus saņemam arī par krāpniecības mēģinājumiem. Lai arī kāpums ir neliels, tomēr neizskaidrojami ir, kāpēc tā notiek, ņemot vērā, ka sabiedrība daudz tiek brīdināta un informēta. Par krāpniecību runā presē, televīzijā, radio, sociālajos tīklos ir ļoti daudz informācijas, kā reaģēt, kādi ir krāpšanas gadījumi. Diemžēl kādā mirklī iedzīvotāji ir palaiduši šo informāciju garām un ir ļāvušies tikt apkrāpti.
Šobrīd cilvēki vairāk uzturas mājās, līdz ar to arī iepirkšanās notiek attālināti – internetā. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc apkrāpto cilvēku skaits ir audzis.
– Kādi ir izplatītākie krāpšanas veidi?
– Iepriekš vairāk tika runāts par datu iegūšanu un aizņēmumu noformēšanu uz citu personu vārda, tagad viens no populārākajiem veidiem joprojām ir telefonkrāpnieki, kad iedzīvotāji saņem zvanus it kā no bankas darbiniekiem, attiecīgi aicinot veikt kādas darbības – Smart ID paroļu ievadīšanu, datu apstiprināšanu, tādējādi piekļūstot bankas kontiem. Ja dati tiek ievadīti, nereti tiek aizskaitīta nauda vai noformēti aizdevumi. Šobrīd ļoti palielinājies gadījumu skaits, kad tiek saņemti zvani, kuru laikā cilvēks tiek informēts par it kā uz viņa vārdu atvērtu kriptovalūtas kontu. Stāsta, ka uz šī konta ir nauda un, lai to izņemtu vai kontu slēgtu, jāveic darbības, kādas pieprasa telefonkrāpnieki, kas zvana banku vārdā. Neraugoties uz to, ka šie cilvēki nekad šos bitcoin kontus nav atvēruši, viņi tomēr iekrīt. Vienubrīd bija standarta saruna, proti, ja cilvēks šo kontu neaizvērs, par šo kontu tiks atskaitīti četri simti eiro mēnesī. Pārliecinoši tika stāstīts, ka uz šī cilvēka vārda kāds ir šo kontu tomēr atvēris. Cilvēki tiek apvārdoti.
Tāpat šogad izteikts krāpšanas veids ir fiktīvie precību piedāvājumi, kad tiek lūgts pārskaitīt naudu. Mērķauditorija ir sievietes, kuras izmanto iepazīšanās portālus. Ilgstoši norit sarakste, viss liekas skaisti un patiesi. Tad seko stāsts par problēmām, bēdīgu situāciju, kad nepieciešama nauda, vai – gluži pretēji – kad sola pārskaitīt naudu, bet, lai šo pārskaitījumu veiktu, nepieciešama iemaksa, lai šo naudu saņemtu, līdz ar to cilvēki šādi tiek apkrāpti.
Ļoti izplatīts krāpšanas veids ir mantojumi. Šis veids ir ļoti līdzīgs precinieku krāpšanas shēmām. Uzrodas it kā ārzemju radinieki, kuri ir miruši, ir atstāts mantojums, bet, lai to saņemtu, jāpārskaita kāda naudas summa. Visos šajos gadījumos, līdzko cilvēks ir pārskaitījis kādu naudas summu, viņš drīz vien saprot, ka ir apkrāpts, un griežas policijā.
– Krāpšanas veidi ir dažādi. Vai iespējams laikus pamanīt, ka tomēr cilvēks ir iekritis krāpšanas shēmās?
– Krāpnieki strādā ļoti ātri. Apjaušot, ka dati ir nodoti un cilvēks kļuvis par krāpšanas upuri, par to var pārliecināties internetbankā. Attiecīgi vai nu nauda ir rezervēta, kas ir variants, kad vēl iespējams apturēt naudas pārsūtīšanu, vai nauda jau ir pārsūtīta. Visas šīs shēmas tiek īstenotas ar bankas pārskaitījumiem, līdz ar to tas parādās internetbankā. Tiklīdz ir aizdomas par krāpniecību vai ja veikts kāds naudas pārskaitījums, nekavējoties ir jāgriežas policijā. Jo ātrāk tiek saņemta informācija, jo ātrāk var uz to reaģēt, un ir iespēja, ka cilvēks šo naudu atgūs.
Joprojām turpinās dažādas krāpnieciskas darbības ar traktortehniku, kad zemniekiem piedāvā iegādāties traktortehniku. Cilvēks, īsti nepārliecinoties, uz kurieni tiek pārskaitīti naudas līdzekļi, tiek apkrāpts. Te liela vērība jāpievērš tam, uz kurieni tiek veikts pārskaitījums, – jāpārliecinās par uzņēmumu, jāpārbauda konta numurs, vai tas sakrīt. Nereti konta numurā tiek izmainīti vidējie skaitļi. Datiem jāpieiet ļoti vērīgi.
– Bieži nākas dzirdēt arī par gadījumiem, kad, izmantojot kurjerfirmu vārdu, tiek mēģināts apkrāpt cilvēkus.
– DPD un Omniva krāpniecībā tiek iesaistīta bieži. Mūsu apkalpojamajā teritorijā šādu gadījumu ir maz, tomēr tādi ir. Ar krāpniecību saistītās lietas ir grūtāk atklājamas un izmeklējamas. Process ir darbietilpīgs un laikietilpīgs. Šie ir citas kategorijas noziegumi, tomēr visam, kas notiek internetā, pēdas saglabājas. Protams, ne visos gadījumos, bet ir iespējams atklāt. Uzsākot kriminālprocesu, darām maksimālo, lai šos noziegumus atklātu.
– Arvien biežāk manīti jauni krāpšanas veidi, shēmas.
– Tā nu ir, ka noziedznieki kļūst arvien gudrāki. Izmeklētājiem, kuri izmeklē šos ekonomiskos noziegumus, ir „jāaug" līdzi noziedzībai un tā jāpārspēj. Šie ir tie noziegumi, kas regulāri mainās, attīstās. Līdz ar to krāpniecība ir izaicinājums Valsts policijai, galvenajai Kriminālpolicijas pārvaldei, kur tiek risināti jautājumi, kā palīdzēt atklāt šos noziedzīgos nodarījumus.
– Kā tad atpazīt krāpniecību?
– Gadījumos, kad tiek veikti pirkumi, rūpīgi jāpārliecinās, kam nauda tiek pārskaitīta. Savukārt, kas attiecas uz telefonkrāpniekiem, – uzmanīgi izturēties pret niansēm – piemēram, runātāja valodu. Noteikti nevajag ielaisties sarunās, jo šīs personas mēdz izmantot dažādas manipulatīvas metodes, piemēram, cilvēka apvārdošanu. Jāskatās, kam uztic savus personīgos datus. Tāpat, ja kāds sarunas laikā lūdz lejuplādēt AnyDesk, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt. Tā ir programma, kas ļauj attālināti pieslēgties un ar datoru veikt dažādas darbības. Cilvēkiem jābūt ļoti uzmanīgiem un vērīgiem. Piemēram, kad zvana it kā banku darbinieki vai cilvēki, kas informē par kriptovalūtas kontiem, jāsaprot, ka neviens bankas darbinieks nerunās krievu valodā. Tāpat pa telefonu neprasīs nosaukt datus. Par to regulāri sabiedrība tiek brīdināta un informēta. Diemžēl cilvēki īsti to neievēro.
Nepavisam nav tā, ka šādā veidā tiek apkrāpti seniori, kā sākotnēji varētu šķist. Vecāka gadagājuma cilvēki patiesībā ir daudz piesardzīgāki. Tāpat ne visiem ir internetbanka, līdz ar to viņi nemaz nevar veikt šādas opcijas, apstiprinājumus ar Smart ID. Apkrāpto cilvēku kategorija lielākoties ir darbspējīgi, izglītoti cilvēki. Analizējot krāpšanas gadījumus, agrāk izteikti varēja manīt tendenci, kad apkrāpti tika nabadzīgi cilvēki, bezpajumtnieki, alkoholiķi, bezdarbnieki, bet šobrīd tie ir sociāli aktīvi, strādājoši cilvēki ar ienākumiem. Šī grupa ir ļoti plaša.
Pat, ja ir tikai aizdomas par krāpšanas mēģinājumu, ir jāvēršas policijā. Tā tiek iegūts vairāk informācijas par krāpniekiem, viņu shēmām. Katrs gadījums tiek izskatīts individuāli. Iespējas, kā informēt policiju, ir dažādas. Var rakstīt iesniegumu latvija.lv, zvanīt un informēt uz dežūrdaļas tālruņa numuru. Iesniegumā jāapraksta situācija pēc iespējas plašāk.
VALSTS POLICIJAS VIDZEMES REĢIONA PĀRVALDĒ
Statistikas dati 9 mēnešu periodā
Uzsākti 84 kriminālprocesi, kuros reģistrēti 90 noziedzīgi nodarījumi.
Krāpšana, uzdodoties par bankas darbinieku – kopā 9 notikumi, t. sk. uzsākti 27 kriminālprocesi. Kopējie materiālie zaudējumi – 71 404,08 eiro.
DPD krāpšana – kopā 22 notikumi.
Kopējie materiālie zaudējumi – 2784,32 eiro.
Omniva krāpšana – kopā 11 notikumi, t. sk. uzsākti
2 kriminālprocesi. Kopējie materiālie zaudējumi – 2671,33 eiro.
Viltus bankas saites (linki) – kopā 12 notikumi, t. sk. uzsākti
10 kriminālprocesi. Kopējie materiālie zaudējumi – 11 911,69 eiro.
Viltus finanšu brokeri (platformas, kurās iegulda naudu) – kopā 41 notikums, t. sk. uzsākti 26 kriminālprocesi.
Kopējie materiālie zaudējumi – 7 529 065,80 eiro un 22 632 USD.
29.10.2021.