ARMĪNS PALMS, CERT.LV kiberdrošības eksperts:- Kopš pandēmijas sākuma, kad vairums iedzīvotāju pārorientējās uz attālināto darbu, gan arī citu uzdevumu veikšanai sāka aktīvāk izmantot internetu (iepirkšanās, mācības, saziņa, izklaide), aktīvāki kļuva arī krāpnieki. Uzbrukumiem krāpnieki izmanto plašu arsenālu, sākot ar krāpniecisku e-pastu, kur uzdodas par banku vai e-pasta pakalpojumu sniedzēju, līdz telefona zvaniem, kuros tiek viltota zvanītāja identitāte (numurs) un zvanītāji izliekas par tiesībsargājošās vai finanšu iestādes pārstāvjiem, draud ar apjomīgiem finansiāliem zaudējumiem un sodiem.
Lai sevi pasargātu no krāpniecības, jāņem vērā vairākas lietas.
1. Ja esat uzrunāts e-pastā vai telefonsarunā un jūtat, ka tiekat steidzināts un uz jums tiek izdarīts spiediens – tiek norādīts, ka jārīkojas nekavējoties vai rīcībai ir ļoti maz laika (piemēram, 48 stundas), tiek draudēts, ka pazaudēsit visu savu naudu vai jums tiks piespriests sods, ja nerīkosities, – tā ir pazīme, ka jūs, visticamāk, mēģina apkrāpt. Pārtrauciet sarunu, neatbildiet uz e-pastu, ja jūs māc šaubas, sazinieties paši ar savu banku, piezvanot uz bankas mājaslapā norādīto telefona numuru, un pārliecinieties, ka ar jūsu kontu nav notikušas nevēlamas darbības, kā arī informējiet banku par krāpniecības mēģinājumu.
2. Ja kaut kas izskatās pārāk labi, lai būtu patiesi, tad tā tas, visticamāk, arī ir. Ja kādā interneta veikalā iespējams nopirkt zīmolu preces par cenu, kas ir būtiski zemāka nekā visur citur, tas ir signāls par krāpniecības mēģinājumu. Ja saņemat paziņojumu, ka esat laimējis loterijā, kaut arī neesat nopircis loterijas biļeti – atkal jau krāpniecība.
3. Ja tiekat aicināts pieslēgties savai bankai, sociālā tīkla profilam, e-pasta kontam, lai steidzami novērstu kādu problēmu, pirms sava lietotājvārda un paroles ievadīšanas saņemtajā vietnē pārliecinieties, vai šī vietne ir tā, par kuru uzdodas. Pārbaudiet vietnes adresi (adrese redzama adrešu laukā interneta pārlūka augšā un parasti sākas ar https://…), kurā esat aicināts ievadīt savus datus, vai adresei ir jelkāda saistība ar reālo vietni (piemēram, vai banka.lv vietā nav baranka.lv), adresē netrūkst kāda burta vai kāds nav lieks.
4. Atcerieties, ka ne bankas, ne tiesībsargājošās iestādes nekad jūs neaicinās atklāt personīgu informāciju vai bankas piekļuves datus. Tāpat arī jāatceras, ka maksājumu saņemšanai nav nepieciešams atklāt maksājumu kartes CVV kodu (trīs cipari kartes aizmugurē); šis kods nepieciešams tikai pirkumu izdarīšanai.
5. Katram kontam (sociālajos tīklos, e-pastam, interneta veikaliem u. c.) jāizmanto unikāla parole, lai gadījumā, ja uzbrucēji uzzina viena konta paroli, tie nevar ar to pašu paroli piekļūt arī citiem kontiem.
6. Papildu aizsardzībai katram kontam, kur tas vien ir iespējams, uzstādiet arī vairāku faktoru autentifikāciju. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad uzbrucējam tomēr būs izdevies iegūt jūsu paroli, uzbrucēja piekļuve jūsu kontam būs apgrūtināta, jo tiks prasīts arī otrais faktors, piemēram, īsziņā atsūtīts vai īpašas lietotnes ģenerēts vienreizējs kods.
7. Ja tiek uzsākta romantiska sarakste un sarunu biedrs lūdz materiālu palīdzību, vai tiekat uzrunāti ar izdevīgu investīciju piedāvājumu, vai pirms jebkuras citas darbības, kas no jums prasa materiālas vai juridiskas saistības, izstāstiet par notiekošo kādai uzticības personai – labākajam draugam, radiniekam, kolēģim – un palūdziet viņa viedokli. Tas palīdzēs uz situāciju palūkoties no malas un laikus atklāt krāpniecību.
Ja tomēr ir noticis tā, ka savus datus esat ievadījis un no jums ir izkrāpts maksājums, aicinām vispirms nekavējoties sazināties ar savu banku un pēc tam vērsties ar iesniegumu policijā.
29.10.2021.