Krāpniecības veidu ir ļoti daudz. Neraugoties uz to, tiem visiem ir viens mērķis – piekļūt bankas kontiem, lai gūtu finansiālos līdzekļus. Kā sevi pasargāt, atbildes sniedz Anrijs Šmits, Luminor krāpšanas novēršanas eksperts.
– Šāgada laikā vērojama pastiprināta krāpnieku aktivitāte, un krāpniecības veidi mēdz būt dažādi. Visbiežāk ir sastopami gadījumi, kad krāpnieki uzdodas par bankas darbiniekiem un zvana klientiem ar mērķi izkrāpt internetbankas pieejas vai privātos datus. Krāpnieki visbiežāk sarunājas krievu valodā un zvana no ārvalstu tālruņa numuriem, taču nereti izmanto arī viltus numurus.
Pieaugot iedzīvotāju ieguldījumu aktivitātei, aktivizējušies arī investīciju krāpnieki jeb viltus finanšu brokeri, kas piedāvā cilvēkiem ātru peļņu, investējot līdzekļus neeksistējošās ieguldījumu shēmās.
Luminor novērojumi liecina, ka pandēmija veicinājusi iepirkšanos internetā, līdz ar to ir krasi pieaugušas dažādas ar tirdzniecību saistītas krāpšanas. Visbiežāk tie ir krāpnieciski gadījumi, kur, izmantojot viltus interneta vietni, kas šķietami atgādina zināmus kurjerdienestus, krāpnieki aicina iedzīvotājus sniegt norēķinu karšu u. c. personīgus datus par pirkuma starpniecību internetā.
Pastāv arī viltus interneta veikali, tāpēc pirms iepirkšanās nezināmā veikalā ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk izpētīt pieejamo informāciju un kritiski izvērtēt, vai veikalam var uzticēties. Lai samazinātu iespējamos riskus, ieteicams izmantot Latvijas interneta veikalus, par kuru autentiskumu ir iespējams vieglāk pārliecināties.
Lai neiekristu krāpnieku lamatās, svarīgākais ir būt piesardzīgam un neatklāt savus personīgos datus, tostarp bankas pieejas un Smart-ID PIN kodus. Būtiski ir atcerēties, ka banka nekad nezvanīs un nesūtīs klientiem e-pasta vēstules ar lūgumu izpaust klientu privātos datus (konta numuru, Smart-ID PIN kodus, maksājumu kartes datus – kartes numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugurē, kartes PIN kodu, internetbankas pieejas paroles u. c.), nelūgs autorizēties internetbankā vai apstiprināt maksājumus.
Ja tomēr ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai maksājumu kartes, internetbankas dati ir nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai.
29.10.2021.