Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Nepieciešamība pieņemt pašvaldību referenduma likumu

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 21.10.2021.

Burtu lielums

Vakar Saeima 2. lasījumā (44 priekšlikumi) atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kuru pieņemt galīgajā lasījumā nespēj jau daudzus gadus. Plānots, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, tāpat citiem jautājumiem. Viedokli par nepieciešamību pieņemt pašvaldību referenduma likumu lūdzu izteikt Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri.

Arī par spēļu zālēm
– Saeima jau daudzus likumus gadiem ilgi nespēj pieņemt. Taču tas būtu tikai loģiski, ja būtu tiesisks regulējums, kas noteiktu referendumu ierosināšanas un norises kārtību arī pašvaldībās, – atzīst Guntis Ķeveris.
– Ja dome būtiskos jautājumos varētu uzklausīt iedzīvotāju viedokli, rīkojot referendumu, tam būtu lielāks spēks, nekā iedzīvotāju aptaujai, kā tas spilgti izgaismojās Varakļānu novadā, kad aptaujas rezultātus parlaments, lemjot par tā apvienošanu, neņēma vērā. Arī reģionos ir daudz aktualitāšu, kur iedzīvotāju viedoklis būtu ļoti svarīgs.
Šobrīd gan diezgan liels juceklis ir saistībā ar „Covid-19" pandēmiju noteiktajiem ierobežojumiem, kuri iedzīvotājus ir sadalījuši tik daudzās daļās, ir tik daudz neskaidrību un nesaprašanās, ka patlaban tas varbūt nav tik izšķiroši, jo, pastāvot ierobežojumiem, referendumu tāpat nevarēs sarīkot, bet perspektīvā, dzīvei atgriežoties ierastajās sliedēs, tas būtu ļoti pozitīvi, ja šāds tiesisks regulējums pastāvētu un tautai būtu iespēja rosināt un balsot par kādām reģionālajām pārmaiņām.
Vaicāts, vai pašvaldības referendums būtu jārīko par spēļu zāļu atrašanās vietām Madonā, Madonas pilsētas pārvaldnieks atzina, ka tas viennozīmīgi būtu jādara.
– Mans redzējums attiecībā uz spēļu zālēm ir līdzīgs kā amerikāņiem – tām jāļauj darboties tālāk no blīvi apdzīvotām vietām. Diez vai šī nelaime, kas nes postu daudzām ģimenēm, ir vajadzīga katrā pilsētā. Dažiem tas ir ļoti labs bizness, bet cik daudzi no tā kļūst atkarīgi, cik ģimenēm pēc tam jāsniedz sociālā un cita veida palīdzība, jātērē budžeta līdzekļi? Ir taču skaidrs, ka jebkura spēļu zāle tiek veidota, lai nopelnītu naudu, nevis lai kāds laimētu tik daudz vai vairāk, cik paspēlē. Es uzskatu, ka blīvi apdzīvotos kvartālos tām nav vietas. Tās vēl varētu darboties rūpnieciskajās zonās, ārpus pilsētas centra. Nevis kā tagad, kad šis vilinājums ir acu priekšā pusaudžiem. Turklāt spēļu zāles jau nedarbojas vienas, turpat tiek ierīkoti bāri un viss pārējais.
Ne jau velti Amerikā ir speciālas ielas, kas tiek atvēlētas spēļu zālēm un citām izklaidēm, bet tajās nav dzīvojamo māju. Katrā ziņā tāda situācija, ka spēļu zāles atrodas tuvu skolām, citām izglītības iestādēm, lielveikaliem, dzīvojamo māju kvartāliem, nav normāla, – uzskata Guntis Ķeveris.

22.10.2021.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px