Rudens košums iezīmējas dabā – krāsainajās koku lapās, puķu dārzos, kur vēl, spītējot salnām, zied pēdējās puķes. Tās lieliski iederas skaistās, rudenīgās kompozīcijās, kas priecē sirdi un acis.
INDRA PELŠA nāk no Varakļānu novada, Murmastienes pagasta, šobrīd mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 12.b klasē. Viņas sirdslieta ir ziedi – to audzēšana un kompozīciju veidošana.
– Ar dārza darbiem esmu saistīta jau no mazotnes. Tā kā dzīvoju laukos, daba un ziedi vienmēr ir bijuši apkārt. Ap māju vienmēr ir bijušas vairākas puķu dobes, kurās zied puķes – sākot no tulpēm un narcisēm pavasarī, līdz pat dālijām un mārtiņrozēm rudenī, – pastāsta Indra Pelša. – Mīlestību pret ziediem laikam esmu mantojusi no vecmammas un mammas, kurām arī ļoti patīk rušināties pa dobēm. Kad es biju mazāka, vēlējos savu dārzu, tāpēc man tika iedalīts atsevišķs stūrītis, kur varēju audzēt pati savas puķes. Vēlāk no izaugušajiem ziediem veidoju pušķus, kurus dāvāju vecākiem, vai arī izdomāju atvērt savu mazu veikaliņu. Tajā brīdī fantāzijas netrūka. Tā arī aizsākās mana mīlestība pret ziediem.
No agra pavasara līdz vēlam rudenim bagātīgi ziedošs dārzs priecē gan Indras ģimeni, gan garāmgājējus. Ziedu daudzveidība ir liela, un rūpes par puķu dārzu arī lielas.
Turpina Indra: – Mājās puķes audzējam lielākoties tikai savam priekam. Pavasarī tās vairāk ir tulpes un narcises, vasarā – dienziedes, rozes, lilijas, rudzupuķu rindas, taču lielākais darbs ir jāiegulda gladiolās, to šobrīd ir apmēram 600. Vasaras beigās sāk ziedēt arī cinnijas. Rudenī mums zied mārtiņrozes, dālijas un asteres, kas parasti priecē ne tikai pašus, bet arī skolotājas. Puķu daudzveidība palielinās, katru gadu nāk kaut kas klāt, tāpēc ravēšanas darbi nekad nebeidzas, taču puķu dobes gan jāpaplašina.
Tikpat ļoti cik puķu audzēšana un rūpes par tām Indrai tuva ir arī dažādu kompozīciju veidošana.
– Pušķu veidošana ir ļoti radošs darbs, jo ir svarīga gan krāsu un ziedu izvēle, gan iztēle. Manuprāt, pušķi ir lielisks veids, kā ziediem, kuri varbūt nav tik izteiksmīgi vieni paši vai arī kam ir šķībs kāds kātiņš, atrast pareizo pielietojumu un veidu, kā iepriecināt citus. Man visvairāk patīk tieši izvēlēties krāsu salikumus. Pārsvarā ņemu klasiskos toņus, taču reizēm var izveidot kaut ko neierastāku, ja vien ir zināms saņēmējs un viņa vēlmes. Man nav floristes izglītības, taču vislielāko pieredzi esmu ieguvusi, strādājot ziedu salonā „Marito" Salaspilī. Man šī ir bijusi lieliska darba pieredze jau divus gadus. Tas ir darbs gan ar cilvēkiem, gan ziediem, tehniskajām lietām, bija iespēja arī doties izbraukumos, kāzu dekorāciju veidošanā. Strādāju kopā ar profesionālēm, kuras ziedu pasaulē ir jau vairākus gadu desmitus, tāpēc varēja sniegt labus padomus un iemācīt jaunas lietas, – pieredzē dalās Indra Pelša. – Protams, viss nenotika uzreiz, jo taisīt pušķus mājās ir citādāk, veikalā ir savas prasības, galvenās ir klienta vēlmes. Strādājot veikalā, es vairāk izvēlējos veidot kaut ko mazāku, bet ielikt tajā lielu sirsnību un atbildību, atstājot lielās kompozīcijas citām floristēm. Darba laikā apguvu pareizu kompozīciju, pušķu veidošanas principu. Visvieglāk pušķus taisīt, ja ir pieejami karkasiņi, kas palīdz izveidot formu, atvieglo darbu, jo ir gatavs pamats. Jāpiemin, ka darbs ar ziediem nav tik vienkāršs, kā daudzi domā, jo katram ziedam ir savas kaprīzes, tāpēc ir jāmāk par tiem pareizi rūpēties. Taču, ja ir mīlestība gan pret ziediem, gan pret savu darbu, tad ir iespējams pilnīgi viss.
Šobrīd savu nākotni neplānoju saistībā ar floristiku, ir citas intereses, taču ziediem noteikti būs svarīga loma ne tikai manā sirdī, bet arī brīvajā laikā, jo kas to lai zina, kas mani sagaida. Noteikti arī turpmāk darbošos piemājas puķu dobēs un turpināšu attīstīt savas prasmes.
15.10.2021.